Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 05:26
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Mans bērnības pagalms bija lauku iela, kur spēlēt paslēpes vai futbolu. Te satecēja visu apkaimi reprezentējošais sīkaļu zieds. Savā ziņā – līdzīgi kā valdībā. Arī mums negāja viegli, pieņemot lēmumus par dienas aktivitātēm, kā arī katru vasaru notika nerakstīta cīņa par to, kurš būs Ministru prezidents jeb ielas galvenais. Tika slīpētas savstarpējās attiecības, rīkotas individuālās tikšanās, lai uzlabotu savas pozīcijas ietekmīgo biedru acīs, kā arī veidojās neformālas alianses. Tu vienmēr riskēji tikt pakļauts sankcijām, no kurām skarbākās bija "mēs ar tevi nerunājam". Arī šajā ekosistēmā figurēja populisti jeb, kā mēs viņus dēvējām, di**ēji. Savā ziņā – līdzīgi kā valdībā. Kāpēc uz ielas mēs to varējām atrisināt, bet valstī – ne? Katru vasaru ielas koalīcija un opozīcija tika veidota no jauna, jo ziemas laikā aktīva darbība nenotika, līdz ar to bija ļoti retas tās vasaras, kad ietekmes sfēras bija līdzīgas iepriekšējai. Skolas laiks bija iespēja pagalma deputātiem augt kā fiziski, tā morāli, kā arī lielais laika nogrieznis starp vasarām paredzēja manevra iespējas kolektīvam – kāds pārvācās, kāds nāca "iekšā" kā jauniņais, kāds, tuvojoties aģitācijas periodam, aktīvi perināja plānus varas pārņemšanai. Jurģis bija izveidojies par vēsturiski stabilu koalīcijas vērtību, jo bija vecākais. Viņa brālim piederēja motocikls, un pats Jurģis bija ieguvis divas vai trīs jostas karatē. Ar lielāku vai mazāku ietekmi, taču Jurģis vienmēr bija spēks, ar ko rēķināties. Aija bija neitrāls spēlētājs, kas allaž piesviedīsies vairākumam, taču kopumā ļoti nekaitīga, turklāt visi džeki centās "koļīt" viņas māsu. Savukārt Oskars bija bagātnieks no Rīgas, kurš uz mazpilsētu ieradās tikai vasaras periodā. Savu respektu viņš pirka par naudu.
Rakstu var komentēt tikai reģistrēti lietotāji!