Rīga 7°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 13. maijs 05:32
Vārda dienas: Ira, Iraīda, Irēna, Irīna
Pirms vairākiem gadiem Sintija saņēma skaistu dāvinājumu no savas mammas – viņas gadiem krāto recepšu kladīti, kuras līniju lapās sagūlušas receptes, avīžu un žurnālu izgriezumi ar virtuves padomiem un pat mazās Sintijas zīmējumi, kurus mamma glabājusi daudzus gadus. Viņa saprata – ir jārada pašai sava grāmata, kur, ar roku pierakstītas, saglabāt sev mīļās receptes. Tā dzima ideja par "Recepšu kolekcionāru". "Mana iekšējā misija vienmēr ir bijusi saglabāt atmiņas un īpašus mirkļus. Tas atspoguļojas arī "Recepšu kolekcionārā"," uzsver Sintija. Viņasprāt, ar roku rakstītu recepti cilvēks izlaiž caur sevi – labāk atceras, tā iesēžas prātā. To nespēj sniegt informācijas pārbagātība internetā, jo grūti atcerēties, kurās no simtiem grāmatzīmju pārlūkā ir kas. Tas rada nospiedošu sajūtu brīžos, kad jāmēģina atrast noglabāto, bet pierakstiem ir struktūras un kārtības spēks. Otra lieta ir tas, ka pierakstīts ir paliekošs: "Es pierakstu receptes, lai varu pēc tam nodot mantojumā saviem bērniem, līdz ar to tas iegūst citu vērtību. Ja domāju par to, kā digitālu recepti nodot mantojumā, tur bišķiņ jāapsver, varbūt ir risinājumi." Sintija rakstīšanu sauc arī par meditatīvu, jo tā palīdz sakārtot domas, turklāt tas ir brīdis sev – pavadīt laiku, piemēram, pierakstot vecmāmiņas recepti.
Rakstu var komentēt tikai reģistrēti lietotāji!