Sestdiena, 2026. gada 14. novembris 21:30
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
“Es viņus uztveru kā bērnus, jo mani dēli ir vecāki par šiem puišiem, kuri katru dienu ir nodzīvojuši, apkārtējo nesaprasti, vecāku atstumti. Viņi visu laiku ir bijuši spiesti cīnīties par sevi. Cīnīties, kā prot. Un iestādē mēs mēģinām tikt galā ar sekām, bet cietums nav risinājums. Ir viņos jāmeklē cilvēcība, pārdzīvojumi,” tā saka Natālija Praliča. Viņa vairākus gadus strādājusi par puišu audzinātāju, tagad ir psiholoģe Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Rakstu var komentēt tikai reģistrēti lietotāji!
