Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 09. maijs 19:20
Vārda dienas: Einārs, Ervīns, Klāvs
Šos vārdus un domu, ka tikai tā var kaut ko paveikt un ar mīlestību visiem būtu jādzīvo, todien dzirdējām gan Naujenes katoļu baznīcā, kur ciemiņiem to atgādināja Jezupovas Sv. Pētera un Sv. Pāvila draudzes prāvests Pāvils Turonoks, gan novadpētniecības muzejā, apbrīnojot pašu naujeniešu un viņu novadnieces slavenās mākslinieces Valentīnas Zeiles radīto, gan arī gandrīz piecas stundas ilgajā Latgales sakoptāko pagastu godināšanā, kas 11. oktobrī notika Daugavpils rajona kultūras namā un ko rīkoja Latgales novada uzvarētāji – naujenieši.
Ai, Latgola, Tu dvēseleite muna,
Kur cylvāks Dīva vōrdam vēļ jau tic.
Pi tovom kōjom apsasāstu bikli,
Jo munā vītā nadareis tū cyts.
Dzejnieces Martas Bārbales vārdus naujenieši bija likuši pasākuma ielūgumā, un ar tiem naujeniete Alita Kokina un koklētāja Inga Zeile ievadīja svinīgo sarīkojumu, ko braši turpināja Naujenes mūzikas skolas pūtēju orķestris un skanīgais pamatskolas 5. – 9. klašu koris. Vakara vadītāji Daugavpils teātra aktieri Ivars Brakovskis un Alda Krastiņa, padevuši lobu vokoru Latgolā, Daugavpilī un Naujenī, dzejas vārdiem runājot, uzsvēra, ka arī viņi mīl Latgali, jo te ir citi vārdi, kas plūst no ļaužu uzticīgās sirds, un ceļiniekam duravas ver vaļā, zem svētbildēm pie galda sēdina. Latgale cauri gadu simteņiem spējusi saglabāt savu vienreizību un neatkārtojamību – gan cilvēkos, kurus vada ticība, cerība un mīlestība, kā arī spītība, stipra griba un lielas darbaspējas, gan dabā, kas nebeidz pārsteigt. Tā šogad oktobra vidū taipusē uzziedējušas ābeles un bumbieres!
Latgales sakoptāko pagastu sumināšanas pasākumu atklāja Naujenes pagasta dvēsele un tāvakara namamāte – Naujenes pagasta padomes priekšsēdētāja Vasilisa Pudovkina, sacīdama: – Mēs varam būt lepni, ka Latvijas sakopšanā ieguldīts arī mūsu darbs. Klātesošos uzrunāja arī otra namamāte – Daugavpils rajona padomes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, kura pašvaldības salīdzināja ar zelta rudeni, jo tās ir tikpat krāsainas, daudzveidīgas un raibas – gan iedzīvotāju skaita, gan platības, gan infrastruktūras attīstības ziņā, taču visi darbi, ko pašvaldības veic, ir savu cilvēku labā.
Latvijas Pagastu apvienības priekšsēdētāja vietniece Ligita Gintere, nododot apsveikumu no Pašvaldību savienības priekšsēža Andra Jaunsleiņa, kurš parasti gan pats ir klāt visās pagastu godināšanās, bet šoreiz netika (taču viņš piedalījās latgaliešu sumināšanā – bija redzams attēlā uz ekrāna un kopā ar mums domās), sacīja: – Vieta jau neceļ cilvēku, bet cilvēks to – ar savu darbu, sirdsmīlestību, rūpēm, negulētām naktīm, sastrādātām rokām un lielu lepnumu un mīlestību pret vietu, kur viņš dzīvo. Četrpadsmito vasaru vērtēšanas komisijas braukāja pa Latviju un vērtēja padarīto. Viņi pabija labākajos pagastos un redzēja to labos darbus, labās domes, labās idejas. Nu atkal pienācis laiks, kad jāpierāda, cik dižens ir mazais novadiņš. Lieli vai mazi – turēsimies diženi!
Latgales novada pagastus šovasar vērtēja Zemgales vērtēšanas komisija Bauskas rajona padomes un Rundāles pagasta padomes priekšsēdētāja Aivara Okmaņa vadībā. Un, kā vakara vadītāji nobēra – kas tik viņiem nav bijis jādara – nācies vērtēt gan iesniegto dokumentu atbilstību un kvalitāti konkursa nolikumā noteiktajiem kritērijiem, gan pagastu prezentācijas, gan lielajā karstumā izbraukāt pagastu piedāvātos maršrutus un izstaigāt visas meža takas, gan izskatīt attīstības programmas un izvērtēt attīstības indeksus, gan uzskaitīt investīcijas, pētīt e–paraksta izmantošanu un smalki izskatīt pagastu mājaslapas, gan vērtēt apkārtnes sakoptību, uz savas ādas izmēģināt aprīkojumu drošību, novērtēt sociālos pakalpojumus, apsekot ceļu bedrītes, pētīt ūdenssaimniecību un atkritumu savākšanu un pat identificēt apdraudējumu pagastam. Par šo “smago” darbu visi komisijas locekļi saņēma zaļās pateicību somas no konkursa rīcības komitejas, stādiņus no “Latvijas Valsts mežiem”, rudens ziedus no mazajiem naujeniešiem un Daugavpils rajona kultūras nama deju kolektīva “Līksme” kustīgo apsveikumu.
Nonākot līdz konkursa noslēguma pasākuma svarīgākajai daļai – godināšanai, visiem tika atgādināts šā konkursa mērķis – sekmēt vietējās pašvaldības kā patiesa saimnieka atbildību, veicināt labāko pagastu pieredzes pārņemšanu, celt Latvijas lauku ļaužu pašapziņu un lepnumu par savu sētu, pagastu, novadu un valsti. Šogad par uzvarētāja godu konkursā “Sakoptākais Latvijas pagasts 2008” Latgalē sacentās pieci labākie – Balvu rajona Tilžas, Krāslavas rajona Izvaltas, Ludzas rajona Malnavas, Rēzeknes rajona Bērzgales un Daugavpils rajona Naujenes pagasts.
Tilžas “odziņas” un “puķītes”
Ievadam – neliels raksturojums, ar ko tika iepazīstināti pasākuma dalībnieki. Tilžas pagasts atrodas Balvu rajona dienvidu daļā. Kopējais iedzīvotāju skaits pašvaldībā ir 1165. Tilžas pagastā attīstītākās saimnieciskās darbības nozares ir lauksaimniecība, mežizstrāde, kokapstrāde un tirdzniecība. Pagasta zemnieku saimniecībās tiek ražota bioloģiskā produkcija. Tilžā ir arī bagāti dzērveņu purvi. Pagastā darbojas četru konfesiju draudžu baznīcas, bet Tilžas Romas katoļu dievnams ir lielākā koka baznīca Latvijā. Dažādi pasākumi notiek Tilžas kultūras namā. Patlaban pagastā būvē estrādi. Tilžas pagastā radoši darbojas vairākas biedrības. Sieviešu biedrība “Tilžas oāze” Annas Kaņepes vadībā šogad īsteno pat divus Eiropas Savienības projektus un remontē biedrības telpas un labiekārto apkārtni. Savukārt biedrība “Tilžas rūķīši” un organizācijas vadītāja Astrīda Krainā kopā aicina rokdarbniekus, kuriem patīk aust, knipelēt un izšūt. Vidusskolas telpās darbojas kultūrizpētes centrs – muzejs, kurā ir daudz informācijas par pagasta vēsturi, liels fotogrāfiju daudzums par notikumiem un vietām, amatnieku rokdarbi.
Tilženieši lepojas ar savu jaukto kori, kas ir viens no vecākajiem Latgalē – dibināts 1890. gadā, folkloras ansambli, kam šogad aprit 20, bērnu folkloras ansambli, dramatisko kolektīvu, līnijdeju un modes deju grupu, bērnu muzikālo studiju “Evril”. Šovasar jūlija beigās Tilžā notika tradicionālās dziedāšanas meistardarbnīcas nometne, kurā folkloras ansambļa sievas mācīja mazajiem tilženiešiem savam apvidum raksturīgās dziesmas.
Tilžā piekopj arī tādu sentēvu prasmi kā pļaušana ar izkapti, turklāt to lieliski prot gan sievas, gan meitas. Kad vasarā te notika 9. Latvijas čempionāts pļaušanā, Tilžu tajā pārstāvēja Sandra un Nanija Gabrānes, Iveta Elste un citas, bet viņas allaž “uzkurbulē” Emīlija Bankova, kurai pašai jau 80 gadu. Protams, neiztiek bez vīru padoma – Vitolds Zelčs palīdz iesiet un izkult izkaptis un pamāca, kā pareizi pļaut.
Pagastā gana skaistu dārzu, māju, sētu. Īpatnēji kokā saskatīti veidojumi vasarās rotā Jāņa Studenta dārzu. Viņš ir amatnieks un izgatavo groziņus un ziedus no metāla un koka. Bet Kašu liliju un akmeņu dārzu brauc aplūkot pat no tālienes. Lielu darbu pagasta sakopšanā un attīstībā ieguldījuši visi Tilžas iedzīvotāji, bet ar konkursa Atzinības rakstiem īpaši atzīmēti daži: Aina Pilāte par sakoptu lauku sētu, Skaidrīte un Ēriks Kaši par netradicionālu saimniekošanu un krāšņo lauku sētu, Vilnis Čirka, kuram ir labākā zemnieku saimniecība, lauksaimniecības konsultante Vija Jermacāne, uzņēmēju atbalsta centra vadītāja Solveta Logina, pagasta sieviešu līdere Anna Kaņepe, Tilžas vidusskolas direktors Voldemārs Čeksis, bibliotēkas vadītāja Anna Brenčeva, pašvaldības ceļu uzturēšanas speciāliste Antra Zelča, komunālās saimniecības vadītājs Gunārs Zelčs un aktīvais pašdarbnieks un muzikants Zintis Krakops. Žēl tikai, ka viņi tovakar nebija Daugavpilī, taču Tilžas pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Ozoliņš apņēmās visus pateicības vārdus un rakstus nodot to īpašniekiem.
Balvu rajona Tilžas pagasts atzīts par labāko nominācijā “E–pārvaldes ieviešana Latvijas pagastos”. Kaut arī šī ir vienīgā konkursa sadaļa, ko vērtē attālināti, tomēr Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta pārstāve Kristīne Legrāne bija ieradusies pati, lai balvu par veiksmīgu darbu informācijas sabiedrības veidošanā Tilžai pasniegtu klātienē.
Ļoti īpašo balvu “Pagasta odziņa” sagatavojusi Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Atzīmējusi, ka Latgale ir Latvijas pērle un viņa esot lepna par mūsu cilvēkiem, Vaideres kundze mudināja būt pašapzinīgiem arī latgaliešiem un lepoties ar savu valodu. Šogad par Latgales “odziņām” atzīti tilženieši Skaidrīte un Ēriks Kaši, un I. Vaidere aicina Kašu pāri ap Ziemsvētku laiku uz Briseli “ogot ideju zemenes Eiropas Parlamentā, iespaidu mellenes Eiropas galvaspilsētā Briselē, emociju lācenes Beļģijas ārēs un draudzīgas brūklenes sirsnīgu cilvēku pulkā”. Pasniegdama dāvanu no “Latvijas Avīzes”, tās pārstāve Dace Kokarēviča atzinās, ka vasarā, kad komisija apmeklējusi Kašu “Ezerlīčus”, visi bijuši tādas kā brīnumainas maģijas pārņemti un burvestību varā, jo tur tie interesantie akmeņi, lilijas, medus smarža, saimnieku stāsti – tas noteikti jāredzot un jādzirdot katram.
Tilžas pagasta “Ezerlīču” pakalnā izkārtoti neparasti akmeņi, ko saimnieks vāc jau daudzus gadus. Tie katrs ir citādāks, dažādu krāsu un formu, ar dobītēm un mistiskām zīmēm. Īpaša dārza daļa ir dzirnakmeņi, kas savākti no malu malām. Bet vasarā “Ezerlīčos” nav vietas, kas neziedētu – pagalmā īsti latgalisks puķudārziņš, vecos toveros sastādītas atraitnītes un petūnijas, te aug ap 50 peoniju šķirņu, ķeizarkroņi, hostas, delfīnijas, dīķī ieaudzētas baltās un rozā ūdenslilijas. Taču īpašā “odziņa” jeb “puķīte” ir liliju plantācija, kas zied no jūnija līdz pat augustam un nemitīgi tiek papildināta, jo Kašu ģimene ir liliju selekcionāri. Tikpat raibu sveicienu un labu ceļavēju braucienā uz Briseli viņiem un visiem tilženiešiem vēlēja Daugavpils rajona kultūras nama popgrupa ar dziesmu “Pasaule, pasaulīt”.
Izvaltu stiprina savējie
Izvaltas pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas pauguraines rietumu daļā. Pie Sargovas ezera iekārtota viena no labākajām pludmalēm Krāslavas rajonā. Izvaltā cenšas saglabāt un vairot jau 19. gadsimta sākumā jezuītu iedibināto tautas izglītošanas un kultūras vērtību celšanu. Izvaltieši lepojas ar pagasta centra un skolas sakoptību, ar Izvaltas 9. klases skolnieces pērn iegūto pirmo vietu vēstures olimpiādē valstī, ar saviem sportistiem un absolventiem, kuri neaizmirst dzimto skolu, ar to, ka tajā aktīvi darbojas desmit interešu izglītības pulciņi, kuros iesaistīti simtprocentīgi visi pamatskolas audzēkņi. Skolēnu vidū visvairāk iemīļoti ir dramatiskais kolektīvs “Brīnumbērni”, mazpulks, sporta pulciņš un “Darini pats”. Izvaltas tautasnamā darbojas folkloras kopa “Izvoltīši”, jauniešu deju kolektīvs “Rudņa”, vidējās paaudzes deju kolektīvs, dramatiskais kolektīvs, sieviešu vokālais ansamblis, ir bibliotēka. Šogad ar vērienu tika nosvinēta tautasnama 70 gadu un Zoļas un Zepas 25 gadu kopīgās uzstāšanās jubileja. Pagastā darbojas jauniešu iniciatīvas grupa “Roku rokā”. Tās dalībnieki organizē dažādus pasākumus visiem Izvaltas ļaudīm: pludmales svētkus, Mātes dienu, tūrisma dienu un citus. Gan lielie, gan mazie izvaltieši cenšas izmantot iespējas, ko dod iesaistīšanās dažādos projektos. Taču visa pamats ir vietējo iedzīvotāju un pagasta iestāžu ciešā sadarbība ar mērķi dzīvot interesanti, darboties radoši, pastāvēt šodien un rīt.
Izvaltieši galvenokārt nodarbojas ar lopkopību, piena ražošanu un cūkkopību, taču vairāki zemnieki audzē arī graudaugus un linus, gaterī ražo taras dēlīšus. Zemnieku saimniecība “Ezerkrasts”, kas sniedz tūrisma pakalpojumus, labāk gan pazīstama ar viesu namu “Vokors pi azara”. Ar konkursa Atzinības rakstu tika apbalvots Kārlis Sprūģis par lielo izturību un pacietību grūtajā zemnieka darbā un naturālās saimniecības saglabāšanu. Līdz ar viņu uz skatuves aicināja arī citus Izvaltas pagasta darbarūķus: Mariju Sprūģi, kurai teica paldies par ilgstošu un veiksmīgu darbošanos medicīnas jomā un sirdsmīļumu un dāsnumu, tāpat Annai Sprūģei par ilggadēju darbu veterinārmedicīnā, Ligitai Pelnikai par tautas tradīciju izkopšanu un deju kopas “Rudņa” vadīšanu, Albertam Cimanovskim par kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu, Valentīnai Onzulei par novada kultūras tradīciju kopšanu un aktīvu darbošanos daiļamatniecībā, Juzefai Gribulei par sasniegtajiem rezultātiem sporta jomā, Valentīnai Hmeļnickai par sakoptāko pagasta sētu un rūpību un centību, Ēvaldam Suveizdam par nopietnu attieksmi darba uzdevumu veikšanā un ceļu uzturēšanu kārtībā un Terēzei Brazevičai par ieguldījumu, gatavojoties konkursam “Sakoptākais Latvijas pagasts 2008”.
Viņi visi saņēma muzikālu sveicienu no Naujenes pamatskolas absolventa, daudzu starptautisko un valsts konkursu laureāta Valda Kokina, taču vislielāko balvu izvaltiešiem pasniedza Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts par pagasta uzvaru nominācijā “Ceļi un ielas”. Viņi abi ar pagasta ceļu meistaru un reizē arī Izvaltas pagasta padomes priekšsēdētāju Juri Japiņu atzina, ka ceļi Latgalē ir labi, bet vislabākie – Izvaltā, un, ja kāds tam netic, tad lai brauc un pārbauda.
Malnavas vērtība – graudi un zemnieki
Savukārt Malnava ir sena apdzīvota vieta tirdzniecības ceļu krustpunktā, kas ved gan uz Rīgu, gan Sanktpēterburgu un Maskavu, gan Poliju un citām zemēm rietumos. Malnavas nosaukuma rašanos skaidro vairākas leģendas. Sirmā senatnē muižā dzīvojis kāds bargs kungs, kurš savus ļaudis par katru niecīgu pārkāpumu sodījis. Reiz šis kungs braucis pa zemnieku sētām, lai uzzinātu, vai zemniekiem ir graudi, ko vest uz dzirnavām. Tā kā viņš slikti pratis latviešu valodu, asi jautājis: “Mal ir?” Neviens no ļaudīm nav sapratis, ko atbildēt uz šādu jautājumu. Kungs visu dienu pa sētām izbraukājis, bet tā arī nekādu atbildi nedabūjis. Tikai vēlā vakarā viņam izdevies kādā nomalē satikt zemnieku, kurš sapratis. Tā kā zemnieciņam nebijis ko malt, nabadzīgais vīrelis atbildējis: “Nava!” Tā arī, saliekot kopā, radies Malnavas nosaukums.
Malnavas muiža dokumentos minēta 1774. gadā. Tā vairākkārt pārbūvēta. Kultūrvēsturisks objekts ir Malnavas parks, kas stādīts ap 1830. gadu grāfa Šadurska laikā un ieskauj muižas kompleksu. Kopš 1921. gada muižas ēkās atrodas lauksaimniecības izglītības iestāde. Patlaban te ir mājvieta Malnavas koledžai, kur Latgales jaunieši var apgūt dažādas ar lauksaimniecību saistītas zinības. Uzteicama ir vietējās varas rūpe par mazajiem malnaviešiem – kaut Vītolu pamatskoliņā mācās tikai 44 bērni, pagasts to uztur un cer, ka nevajadzēs slēgt.
Malnavieši tur godā savas puses vēsturi, sakopj vidi un priecājas par tīru gaisu, ūdeņiem un mežiem, kas sniedz miera izjūtu. Malnavas pagastā netrūkst arī daudz jauku pārsteigumu, no kuriem dažus iepazina konkursa vērtēšanas komisija. Te atrodas gan mazais “Lido” stūrītis Barsukovu ģimenes mājās, gan lielais uzņēmums “Salenieku dolomīts”, gan viesu nams “Eglaines”, kur var pārgulēt sienaugšā vai uz siena matračiem. Taču īpaša godbijība un svētsvinīgums ikvienu ienācēju pārņem greznajā baznīcā.
Malnavā dzīvo apņēmīgi un darbīgi cilvēki. Protams, ne katrā saimniecībā ir tik smagas vārpas kā Artura Grišuļa vai Jāņa Babāna tīrumos, taču usnes un nātres ceļa malā pa spēkam nopļaut katram. Ne visiem ir tik krāšņi dārzi kā Barsukovu ģimenei, bet kādu skaistu puķi acu priecēšanai cenšas izaudzēt katrs. Kad Janīna Ņukša vasarā izrādīja savu zemnieku saimniecību “Ganības”, viņa teica: “Smukums ir katrā sētā, ja tik saimnieki nav slinki!” Malnavas pagastā šogad jau otro reizi notika savs konkurss par sakoptāko sētu. Pieteikt dārzus konkursam varēja gan paši saimnieki, gan arī kaimiņi un draugi. Pavisam konkursam tika pieteiktas 24 sētas un sešas pagasta iestādes. Komisija divas dienas braukājusi pa pagastu, un visur bijis ko redzēt. Jāņu vakarā Malnavas parkā tika apbalvoti visi dalībnieki, bet Sandra Čeirāne bija izveidojusi fotoizstādi. Tā liecināja, ka daudzās sētās ir vērts iegriezties. No sakoptas sētas, ielas un ciema veidojas sakopta vide, kurā patīkami dzīvot un ir prieks arī svētkus svinēt.
Bet todien svētku diena bija visiem ar lielā konkursa Atzinības rakstiem apbalvotajiem malnaviešiem: lauku attīstības speciālistei Antoņinai Babānei un viņas vīram Jānim, kuriem pieder zemnieku saimniecība “Saulaine”, Anatolijam un Inārai Miežiem, kuri savā saimniecībā “Eglaine” attīsta gan tradicionālo, gan netradicionālo lauksaimniecību, z/s “Ganības” īpašniekiem Ivaram un Janīnai Ņukšiem, kuri prot uzņēmējdarbību dažādot. Pateicība arī Antonijai un Aleksandram Šarkovskiem par ģimenes tradīciju saglabāšanu un izkopšanu, turklāt ģimenes galva tika atzīmēts arī par ieguldīto darbu pašvaldības ceļu pārvaldīšanā un sakoptības nodrošināšanā, Vītolu pamatskolas direktorei Renātei Čeirānei par iedzīvotāju izglītošanu un mūžizglītības veicināšanu, Matildei Sreļčai par ieguldījumu konkursa sagatavošanā un Sandrai Čeirānei par pagasta publicitātes veidošanu.
Malnavas pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Labanovskis priecājas gan par saviem zemniekiem, gan viņu darba novērtējumu, jo malnavieši šogad ir Latgalē labākie konkursa nominācijā “Zemkopība un lauku vide”. ZM parlamentārā sekretāre Ligita Silaraupa, pasniedzot balvu, ar atvieglojumu atzina, ka Malnavā tiešām esot gan ko malt, gan ko redzēt, gan par ko priecāties.
Malnavieši saņēma arī vairākas speciālbalvas – no akciju sabiedrības “Laima”, Pašvaldību darba devēju arodbiedrības un Pašvaldību darba devēju asociācijas, vides ministra un Naujenes pagasta “odziņām” – folkloras kopas “Rūžeņa”.
Bērzgales atsaucīgā komanda
Bērzgalieši šai Latvijai īpašajā gadā iedomājušies, ka jubilāriem parasti mēdz gatavot dāvanas. Ko varētu dāvināt Latvijai pagastu ļaudis no savas tuvākās pasaules – sava pagasta, savām mājvietām? Bērzgalieši domā, ka vislabākā dāvana varētu būt Pasaules Lielā Kārtības grāmata, kurā vienu lappusi ierakstītu katrs pagasts.
Ko dāvinātu pats Bērzgales pagasts? To precīzi esejā aprakstījusi Bērzgales pamatskolas skolotāja Janīna Belinska.
Pirmkārt, sakopta vide veido fonu, uz kura izceļas būtiskais, tālāk saredzamais. Bērzgales pagasts, pārdzīvojis iekārtu un uzskatu maiņas, ir saglabājis visas ļaudīm nepieciešamās iestādes: pirmsskolas izglītības iestādi, pamatskolu, bibliotēku, nodrošinājis “centrālo” siltumu un parūpējies par jaunām logu “acīm”. Sakoptība valda arī zemnieku saimniecībās – gan labības tīrumos, gan ganāmpulkos, gan māju pagalmos. Ieklausieties māju nosaukumos: “Birzes”, “Liepu akmentiņi”, “Strauti”, “Irbītes”, “Rožu mājas”, “Sējējs”, “Ezerzeme” u.c. Nav nekas neparasts, ja aitkopība sadzīvo ar rožu aprūpēšanu vai ūdensrožu burvīgums ar zemnieka pamatīgumu. Tālākā horizontālē piedāvājam autoservisa, autopārvadājumu, datortehnikas, kokapstrādes, aku un dīķu rakšanas pakalpojumus. Darbs mīl bērzgaliešus, un bērzgalieši mīl darbu, bet uz Īriju taciņa vēl nav iemīta.
Otrkārt, Dievs Bērzgalei ar dāsnu roku devis dabas skaistumu, kuru kopt ir mūsu pienākums un uzdevums. Micānu un Meirānu ezerā rotājas saules stari un mākoņu vāli, katru gadu gulbju pāri atrod te mājvietu un māca savu jauno paaudzi apgūt dzīves mākslu, cilvēku labvēlības aizsargāti. Ūdenspriekus var baudīt peldvietās un brīvdienu mājā “Ezera sonāte”. Pussaliņa Micānu ezera ielokā aicina uz zaļumballēm, izrādēm, pašmāju un vieskoncertiem, ielīgo Jāņus, sagaida tradicionālo Annas dienu, un augusta trešajā sestdienā pagasta ļaudis te mērojas spēkiem ar tuvākiem un tālākiem kaimiņiem sporta svētkos. Bērzu birztaliņa pie daudzdzīvokļu mājas Lieldienās sauc šūpoties i mazus, i lielus. Neesam gan noskaidrojuši, taču populārā latgaliešu tautasdziesma “Aiz azara bolti bārzi” varētu būt radusies sakarā ar Bērzgali… Vēsturiskais Kirkas kalns, kas apvīts teikām un nostāstiem, izpelnījies Eiropas kultūras mantojuma statusu. Dabas horizontāles cilvēkus mudina būt saudzīgiem un gādīgiem.
Treškārt, Bērzgales pagasts varētu dāvināt cilvēku domu un garagaismas vertikāles, jo domai taču ir spārni un gaisma nāk no debesīm. Augstākā vertikāle cilvēku garīgajam spēkam ir Svētās Annas Romas katoļu baznīca, kas katram nozīmē ko īpašu un personisku. Kristību, kāzu un aizgājēju izvadīšanas ceremonijas apliecina cilvēku garīgo sakoptību un brīnišķīgo priestera Andra Jonāna sadarbību ar pagastu. Garagaismu vēstures griežos nesuši daudzi bērzgalieši, redzamākajam no viņiem – vēsturisko romānu autoram, aktīvam skolotājam un kultūras darbiniekam Antonam Rupainim pagastā ierīkots piemiņas muzejs. Jaunākā paaudze apmeklē bērnudārzu un pamatskolu. Par garagaismas vertikāli liecina sasniegumi rajona un valsts olimpiādēs un konkursos. Skanīgas balsis, raits dejas solis tautiskajās un līnijdejās, folkloras tradīciju kopšana 50 gadu garumā apliecina kultūras dzīvotspēju un sakoptību. Visa pamatā – cilvēki, kā izsakās “pagastvecis” Dunska kungs – atsaucīgi cilvēki.
Mēs te esam. Dzīvojam. Strādājam. Tev, Latvija!
Daži no atsaucīgajiem Bērzgales cilvēkiem tovakar tika aicināti uz skatuves, lai saņemtu Atzinības rakstu: interešu kluba “Saulespuķe” vadītāja Janīna Adijāne par radošu darbu kultūras nama noformēšanā un ieguldījumu sabiedrisko attiecību veidošanā pagastā, kultūras nama vadītāja Daila Ekimāne par kultūras darba organizēšanu, projektu izstrādi un finanšu līdzekļu piesaisti pagasta attīstībai, bibliotēkas vadītāja Ruta Romanova par aktīvu pilsonisko līdzdalību un ieguldījumu sabiedrisko attiecību veidošanā pagastā, Antona Rupaiņa muzeja vadītāja Olga Pekša par pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu, vākšanu un saglabāšanu, rokdarbniece Helēna Goliņa par tautas daiļamata mākslas saglabāšanu un popularizēšanu, zemnieku saimniecības “Kalvīši” īpašnieki Inese un Uldis Pekši, z/s “Annas” īpašnieki Veneranda un Aivars Kuzmini, z/s “Strauti” īpašnieki Iveta un Tālivaldis Kopeli, z/s “Sējējs” īpašnieki Everita un Ivars Bernāni, z/s “Ezerzeme” īpašniece Stanislava Igaune par tūrisma attīstības veicināšanu un SIA “Bērzgales aptieka” īpašniece Veneranda Audijanova.
Taču Bērzgales pagasta padomes priekšsēdētājam Arvīdam Dunskim nācās kāpt uz skatuves vairāk reižu, jo bērzgalieši atzīti par uzvarētājiem trīs nominācijās: “Mežs un sabiedrība”, “Stipra pilsoniskā sabiedrība lauku apvidos” un “Dialoga meistari”.
Kaut arī Bērzgales pagasts nav bagāts ar vērtīgām koku audzēm un pašai pašvaldībai nepieder meži, taču izmantot koku gan viņi prot. Par to liecina gan pagasta ļaužu kopīgi izveidotais skaistais norāžu stabs, gan iestāžu nosaukumu izkārtnes, ceļu norādes, soliņi, galdi, dekoratīvais puķu pods pie kultūras nama un koka figūras pie bērnudārza, gan arī sakoptais meža stūris Micānu ezera krastā, kur iekārtota kopāsanākšanas vieta, kas ar īpašu mīlestību tiek saukta par “Pussaliņu”. Bērzgalē atrodas Latgales amatniecības meistaru skola, un tās audzēkņu veidots ir lielais koka lācis un baļķu soli bērnudārza teritorijā. Amatniecības meistaru skolas topošie galdnieki un namdari piedalās apkārtnes labiekārtošanā, izgatavojot dažādus vides elementus. Tomēr bērzgalieši ne tikai tērē koku, bet arī stāda no jauna. Jauni kociņi aug pagasta centrā gar ceļa malām, šogad tie iestādīti arī pie skolas. Bērzgales pagastā ļoti daudz tiek izdarīts, katru gadu rīkojot talkas. Konkursa vērtētāji bērzgaliešus slavē par regulāru darbu, nevis tikai, gatavojoties konkursam. Savukārt viņi paši uzskata, ka neviens cits jau no malas neatnāks un tavu pagalmu nesakops, tomēr prieks, ka komisija to pamanījusi un novērtējusi. Arī Bērzgales pagasta devīze ir tam atbilstoša – dzīvosim un strādāsim skaistā, sakoptā vidē!
Bērzgales pašvaldība ir uzvaras cienīga arī nominācijā “Stipra pilsoniskā sabiedrība lauku apvidos”, jo pagastā uz 750 iedzīvotājiem darbojas piecas nevalstiskās organizācijas un interešu pulciņi. Ļoti aktīvs ir sieviešu interešu klubs “Astra”, kas sagatavojis daudzus projektus, piemēram, solu atjaunošana brīvdabas estrādē notikusi par projektā iegūtajiem līdzekļiem. Savukārt ar interešu klubiņa “Stiprinieki” palīdzību iekārtota trenažieru zāle. Latgales amatniecības meistaru skolas paspārnē darbojas biedrība “Lamiņš”. Floristikas pulciņa “Saulespuķe” dalībnieces gan izdekorējušas kultūras namu, gan izstrādājušas tā apzaļumošanas projektu, gan arī rūpējas, lai katra māja un lauku sēta iegūtu savu seju. Un tas floristēm izdevies – Bērzgalē ik uz soļa ir gaumīgas puķu kastes un dažādas kompozīcijas. Bērzgales Sv. Annas Romas katoļu baznīcas paspārnē darbojas Rožukroņa pulciņš. Savukārt pašvaldība vienmēr ir pretimnākoša un cenšas atbalstīt organizāciju aktivitātes gan ar līdzfinansējumu projektos, gan telpām un transportu.
Bērzgalieši atzīti par vislabākajiem dialoga meistariem. Uz ziņojumu dēļiem un afišu staba regulāri tiek izvietota jaunākā informācija, lai cilvēki varētu uzzināt par pasākumiem, dažādiem semināriem un finanšu piesaistes iespējām. Jau desmit gadus pagastā iznāk vietējā avīze “Bērzgales Ziņas”. Uz pagastmāju katrs var zvanīt vai atnākt jebkurā laikā, un tiks uzklausīts. Pagastā izvietotas divas jautājumu un priekšlikumu kastītes. Īpaši aktīvi cilvēki tās izmanto dažādu akciju laikā. Tā, piemēram, šogad pirms Līgodienas ļaudis aicināti novērtēt pagasta Jāņus. Un visi uzzinājuši, kurš pagastā ir pacietīgākais šoferis, kurš labākais kaimiņš, kurš cilvēks – teātris, kurš vissaimnieciskākais, vismuzikālākais un arī labākais, gudrākais un godīgākais tētis Jānis. Bet lielākie svētki Bērzgalē ir 18. novembris, kad katrs bērzgalietis saņem personīgi viņam adresētu ielūgumu, tāpēc ikviens tur par goda lietu ierasties uz svinībām.
Komisijai bērzgalieši palikuši atmiņā arī kā laba komanda, kas prot veidot dialogu gan cits ar citu, gan iedzīvotājiem un sabiedrību. Taču īpašo suminājumu kā labākā dialoga meistare Latgalē šogad saņēma Bērzgales kultūras nama vadītāja Daila Ekimāne. Viņai mūsu žurnāla “Logs” un “Latvijas Avīzes” dāvana un arī īpašā balva no Eiropas Parlamenta deputāta Ģirta Valda Kristovska – ielūgums apmeklēt Briseli.
Naujene – vis, vis, vis…
Ko teikt par Naujeni – visu vai neko? Lai pateiktu visu, ko gribētos, būtu jāraksta grāmata. Atliek kaut minēt tikai vārdus “Daugavas loki”, Dinaburgas pilsdrupas, Markovas taka, Vasarģelišķu tornis, Slutišķu sādža, Juzefovas parks, Valentīna Zeile, festivāls “Augšdaugava”, bruņinieku kronēšana, un viss skaidrs – runa ir par Naujeni.
Naujene izvietojusies gleznainā Latvijas likteņupes senlejas ielokā. Gadu simteņos te tēvutēvi glabājuši seno dzīvesdziņu, turējuši godā savus svētumus un Daugavu, kas kopš seniem laikiem bijusi tautas vienojošais spēks. Naujenes pagasts, kura daļu aizņem dabas parks “Daugavas loki”, pārsteidz ar krāšņiem dabasskatiem, sakoptu vidi un kolorītu kultūru, ko veido dažādu tautu, konfesiju un tradīciju pārstāvji. Naujenes pagastā dzīvo un strādā brīnišķīgi cilvēki, kuri ar savu darbu cenšas pagastu padarīt vēl skaistāku, saglabā un attīsta tautas tradīcijas, sagaida viesus latgaliskā viesmīlībā un sirsnībā.
Tovakar Daugavpils kultūras namā tika godināti pulka naujeniešu, bet kā pirmo uz skatuves aicināja Naujenes mūzikas skolas direktoru Spodri Kačānu. Viņam RAPLM Pašvaldību darbības analīzes un metodoloģijas departamenta direktore Ina Vārna pasniedza Atzinības rakstu un naudas prēmiju kā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Gada balvas ieguvējam par daudzveidīgas un kvalitatīvas dzīves, izglītības un kultūras vides attīstības nodrošināšanu un par veiksmīgu sadarbību ar ārzemju pašvaldībām un to pozitīvās pieredzes ieviešanu. Mūzikas skolas direktora vadībā sagatavoti un dažādu organizāciju atbalstu guvuši projekti skolas materiāli tehniskās bāzes attīstībai un starptautisku pasākumu norisei. Naujenes pagastā ik gadu notiek starptautiskais akordeonistu festivāls un pūtēju orķestru salidojums, mūzikas skolas kolektīvi ar savu sniegumu regulāri iepazīstina ārvalstniekus. Skolā notiek apmācības sešās specialitātēs, darbojas interešu pulciņi, audzēkņi un pasniedzēji organizē pagasta iedzīvotājiem garīgās mūzikas koncertus “Muzikālās trešdienas” un aktīvi piedalās visos pašvaldības pasākumos.
Ina Vārna naujeniešus apbalvoja arī kā labākos konkursa nominācijā par pagasta attīstības iespējām, atzīmējot, ka, viņasprāt, lielākais nopelns Naujenes pagasta panākumos ir tā dvēselei Vasilisai Pudovkinai: – Paldies, ka jūs vairojat iedzīvotājos uzticību pašvaldībai un pašvaldību sistēmai kopumā! Paldies par visu iespējamo un neiespējamo, ko esat darījusi pagasta ļaužu labā! Savukārt Saeimas deputāte Sarmīte Ķikuste, apbrīnodama Naujenes kolēģi par spēju nokomplektēt lielisko komandu, dāvināja viņai zelta medaļu, jo tikai zelts pienākoties par visu, ko naujenieši darot, un sacīja: – Jums ir komanda, kurai, var redzēt, acis mirdz.
Ar tādu komandu var paveikt lielus darbus. Šāgada konkursā naujenieši bija pārāki veselās deviņās nominācijās – par pagasta attīstības iespējām; izglītību un sportu; kultūrvides veidošanu pašvaldībā; sociālo darbu pašvaldībā; vides aizsardzību; sakoptāko uzņēmējdarbības vidi; veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu pagasta iedzīvotājiem; civilo aizsardzību un ugunsdrošību pagastā un kā bērnam un ģimenei draudzīgs pagasts. Viņus sveica izglītības un zinātnes ministres padomniece Ināra Ostrovska, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Radzevičs, pēc kura apsveikuma sekoja īpašs muzikāls sveiciens no Naujenes pagasta kultūras centra pasākumu organizatores Marinas Gubskas, kas bija veltījums visiem kultūras darbiniekiem. Apsveicēju rindā kā nākamie stājās Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis, vides ministrs Raimonds Vējonis, kurš pasniedza vienu no vērtīgākajām balvām – 20 tūkstošus latu, Ekonomikas ministrijas vārdā naujeniešus sveica Tūrisma attīstības valsts aģentūras Latgales biroja vadītāja Inga Vonoga, kā arī Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Reinis Joksts, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Intars Zitāns, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāve Jeļena Semjonkina–Getmaņuka un daudz citu, kas priecājās par naujeniešu panākumiem – Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimmermanis, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes vadošais “duets” Andris Vaivods un Andris Badūns, rajona padomes kolēģi, Pašvaldību izpilddirektoru asociācija, konkurenti, citu novadu sakoptāko pagastu vadītāji.
Naujenes pagasta padomes apbalvoto personu saraksts ir garš, un tajā lasāms gan novadpētniecības muzeja direktores Evitas Kusiņas un tautas bibliotēkas direktores Diānas Čiževskas, gan pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas Annas Vaideres un sporta kluba direktora Edgara Kucina, gan pamatskolas direktora vietnieces izglītības jomā Vilhelmīnes Šņukutes un folkloras kopas “Rūžeņa” vadītājas Ingas Zeiles, gan pagasta sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības centra psiholoģes Viktorijas Grišinas un biedrības “NIKA” valdes priekšsēdētāja Boļeslava Purmaļa, gan SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” valdes locekļa Aivara Elksniņa un SIA “Kombi D” valdes priekšsēdētājas Larisas Dzenītes, gan SIA “Lia D” valdes locekles Inas Lunes un SIA “Ādmīdiņš” valdes priekšsēdētāja Alda Ādmīdiņa, gan piemājas saimniecības “Pāvlilijas” īpašnieku Oļega un Anastasijas Belousu un “Līkloču” īpašnieku Olgas un Jāņa Bružiku, gan zemnieku saimniecības “Bebri” īpašnieka Jāņa Gaideļa un ģimenes ārstes Sandras Strodes, gan jauniešu grupas “Esam kopā” valdes priekšsēdētājas Oļesjas Annišinecas un lauku attīstības speciālistes Rutas Grustānes, gan attīstības un plānošanas nodaļas plānošanas speciālistes Gunas Smelceres un Lāču pamatskolas direktores Tamāras Titkovas, gan Naujenes pagasta saimnieces “labo roku” – izpilddirektora Aleksandra Aizbalta un Ināras Miglānes vārds. Taču pagasta kopbildē viņu ir daudz vairāk, jo Naujenes pagasta padomes priekšsēdētāja Vasilisa Pudovkina šajā reizē vēlējās sev blakus redzēt visus naujeniešus. Jo viņi strādā kopā un ar mīlestību.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017