Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 13:45
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Latvijas dienvidaustrumos, līdzās Daugavpilij atrodas Naujenes pagasts. Tieši šeit Daugava, plūstot pa gleznainu senleju, veido astoņus lielus meandrus – Daugavas lokus. Tas piešķir apkārtējai dabai valdzinošu skaistumu un burvību. Lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces senlejas ainavu, ģeoloģiskos objektus, bioloģisko daudzveidību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, 1990. gada februārī izveidots dabas parks “Daugavas loki” vairāk nekā 12 tūkstošu hektāru platībā. Ceturtā šīs teritorijas daļa pienākas Naujenes pagastam, kur atrodas galvenie dabas un vēstures objekti. Pēdējo trīs gadu laikā Naujenes pagastu apmeklējuši vairāk nekā 30 tūkstoši tūristu no Latvijas, Polijas, Krievijas, Lietuvas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Vācijas un citām valstīm.
Taču dabas parku “Daugavas loki” raksturo ne tikai ainavu daudzveidība. Tā teritorijā dzīvo un strādā brīnišķīgi cilvēki, kas ar savu darbu cenšas dzimto pagastu padarīt vēl skaistāku, saglabā un attīsta tautas tradīcijas, sagaida viesus latgaliskā viesmīlībā un sirsnībā.
“Šādu skaistumu ieraudzīsi tikai no plosta”
Ilmārs Lociks uzaudzis Naujenes pagastā latgaliešu Staņislavas un Pētera Lociku ģimenē, kuri savos trīs bērnos ieaudzinājuši mīlestību pret dzimtās puses dabu, tautas dziesmu un tradīcijām. Mājā augstajā Daugavas krastā, kur dzīvo Ilmāra ģimene, bieži skan tautasdziesmas, ko kopā ar vecmāmiņu pagasta folkloras kopas “Rūžeņa” dalībnieci Staņislavu Lociku skandina Ilmāra meitas Sabīne un Beāte un mazais Jānītis.
Saimnieks aizraujas ar ūdens ceļojumiem, un to atbalsta arī sieva Laila un bērni. Kādreiz Ilmāram bija divi gumijas plosti, ko izīrēja paziņām. Ar laiku viņš nolēma konstruēt drošākus un ērtākus, ar koka klāju uz plastmasas pontoniem un izīrēt tos tūristiem. Lai piesaistītu nepieciešamos līdzekļus, tika izveidota biedrība – sporta klubs “Beibuks”. Pēdējo divu gadu laikā ļoti pieprasīts kļuvis divdienu ūdens pārgājiens pa maršrutu Krāslava–Slutišķi–Krauja ar naktsmītni grupām no 10 līdz 25 cilvēkiem. Sporta kluba vadītājs I. Lociks uzskata, ka ceļojums ar plostiem pa Daugavu rada neizsakāmu prieku.
“No plosta gan upe, gan tās krasti izskatās citādāk,” stāsta Ilmārs. “Daudzi tūristi pirmoreiz redz mūsu Daugavas pirmatnējo skaistumu, bet dabas parka “Daugavas loki” vienreizība kļūst viņiem par īstu pārsteigumu, nemaz nerunājot par to labumu, ko cilvēki gūst no saskarsmes un atpūtas dabā…”
Šogad Lauku atbalsta dienests, izvērtējot Daugavpils rajona biedrību projektus, atbalstīja arī sporta klubu “Beibuks”, piešķirot 3000 latu vēl dažu plostu sekciju un četru smailīšu iegādei. Tagad ar plostiem vienlaikus varēs ceļot vairāk nekā 60 cilvēku. Piebildīsim, ka sporta kluba piedāvātie plosti ir ļoti droši.
“Pie mums brauc tūristi no visas Latvijas, no Polijas, Anglijas un citām valstīm,” ir lepns sporta kluba vadītājs. “Gribu pateikties Naujenes pagasta padomei, kas ik gadu labiekārto kultūrvēsturiskos objektus. Ūdenstūristi nu var piestāt atpūsties vai pārnakšņot ne “mežonīgā” krastā, bet gan sakoptās vietās.”
Ja gadās brīvs laiks, Ilmārs Lociks ceļo uz plosta kopā ar ģimeni. Tāda atpūta nekad neapnīk, tāpēc laikam daudzi tūristi atgriežas šurp katru gadu. Viņu uzņemšanai Ilmārs nolēmis savas piemājas saimniecības teritorijā uzbūvēt nelielu viesu māju un pirti.
Galvenā problēma – īsā vasara
Meža ieskautā Daugava, kas astoņreiz pienāk un aizlokās tālumā, un baļķu mājiņas tās krastā – tādu viesi redz kempingu “Ozianna”. Pirms trim gadiem Mārupes iedzīvotāji Aldis un Anna Ādmīdiņi Daugavas krastā nopirka lauku māju, kur grasījās atpūsties vasarās.
“Mūs uzreiz apbūra šo vietu skaistums un nolēmām, ka nedrīkstam to paturēt tikai sev – ar to jāiepazīstina arī citi,” stāsta A. Ādmīdiņš. “Mūsu kempings darbojas jau trešo gadu, un allaž cenšamies tūristiem piedāvāt ko jaunu. Sievai rodas idejas, bet es tās īstenoju…”
Anna Ādmīdiņa ir ļoti aizrautīgs cilvēks, viņa interesējas par visu, kas saistīts ar Latvijas pagātni – pēta tautas tradīcijas, dzied folkloras ansamblī un šogad piedalījās Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā. Pateicoties viņas entuziasmam, kempingā radies īpatnējs muzejs, kur tūristi var iepazīties ar senās lauku sētas sadzīvi. Kempinga teritorijā atrastie senie piederumi, metāla priekšmeti un dažādu rīku detaļas izmantoti mazo arhitektūras formu veidošanā. Tās brīnišķīgi iederas apkārtējā ainavā, piemēram, daudzie metāla spaiņi kļuva par oriģinālu pamatu vējrādītājam, pie kura nu fotografējas visi viesi. Kempinga saimnieku mājā var ieraudzīt “pasakainu” lādi un vecu radiouztvērēju, instrumentu, kas kādreiz skanējis pūtēju orķestrī, un seno Dziesmu svētku afišas – visu pat nevar uzskaitīt...
Katrā no četrām kempinga guļbūves mājiņām var uzturēties pieci cilvēki, kas dod priekšroku nevis pilsētas drūzmai, bet gan saskarsmei ar dabu. Viņiem tiek piedāvāti daudzveidīgi pakalpojumi – vizināšanās ar laivu, makšķerēšana, pastaigas pa ogām un sēnēm bagāto mežu, sauna. Uz kempingu bieži brauc, lai atzīmētu jubilejas un arī citus svētkus, bet Līgovakarā te sabrauca vairāk nekā 60 cilvēku. Pateicoties iekārtotajam telšu laukumam, vietas pietika visiem. Aldis izsaka pateicību Naujenes pagasta padomei par atbalstu, jo pašvaldība palīdzējusi aprīkot teritoriju un izīrē laivas. Tad, kad pagastā starptautiskā projekta “Velomaršrutu tīkla attīstīšana Baltijas ezeru zemē” ietvaros tika izveidots veloceliņš, Ādmīdiņi iegādājās dažus velosipēdus, ko izīrē velosporta cienītājiem.
Pagājušajā gadā kempinga teritorijā tika uzbūvēts skatu tornis, no kura paveras lielisks skats uz Daugavas panorāmu. Saimnieks to nosauca par “Jaunāko brāli”, jo netālu atrodas augstāks, ko kaimiņos uzcēlis dabas parka “Daugavas loki” direktors Jānis Silovs.
Kas uztrauc kempinga saimniekus
“Galvenā problēma ir pārāk īsā vasara,” atzīmē Aldis Ādmīdiņš. “Bet vēl ļoti žēl, ka mums, “sezonas” biznesmeņiem, nesniedz palīdzību valsts. Ne jau katra banka dod kredītu mūsu biznesam, ko pieskaita nerentablo kategorijai. Ceru, ka visas ieceres, kaut arī lēni, noteikti tiks īstenotas.”
Nesen uzņēmējs iegādājies bijušās skolas ēdnīcas ēku, kas atrodas blakus Naujenes novadpētniecības muzejam pie Rīgas–Krāslavas šosejas. Nākamgad viņš plāno atvērt “maziņu moteli”, bet precīzāk – traktieri ar istabām palikšanai pa nakti.
Pie draugiem patīk visiem
Jau no tālienes uzmanību piesaista jaunais viesu nams “Pie draugiem”, uz kuru ceļš ved pa oriģinālu koka tiltiņu. Blakus atrodas mākslīga ūdenstilpne, kas izveidota bijušā purva vietā. Pirms trim gadiem zemesgabalu Viļušu ciemā iegādājās mājas saimnieki Aija un Arnis Pudāni.
“Būvējot namu, galvenā problēma bija atrast meistarus, kuri prot strādāt ar koku,” stāsta Aija Pudāne. “Īpaši sarežģīti bija nodrošināt kvalitatīvu apdari. Māja uzbūvēta no ekoloģiski tīra materiāla, pamatā no koka. Cilvēkiem šeit patīk. Pie mums brauc atzīmēt jubilejas un svinēt kāzas vai arī vienkārši atpūsties. Turklāt visi jaunlaulātie stāda blakus mājai koku, ar laiku šeit būs liela birzs.”
Jaunajā viesu mājā ir banketu zāle 40 – 50 cilvēkiem, sauna, bet otrajā stāvā – dažas istabas ar 24 gultasvietām. Šeit jau viesojušies tūristi ne tikai no Rīgas un dažādām Latvijas vietām, bet arī citām valstīm. Daudzi apmeklē netālo Naujenes novadpētniecības muzeju un Juzefovas parku, iepazīstas ar citām pagasta ievērojamām vietām.
Uzņemt tūristus nav vienkārša lieta, uzskata Aija un Arnis, kuri tikai sāk apgūt atbilstošu pieredzi. Saņemtos līdzekļus viņi paredz izmantot tālākai viesu mājas attīstībai. Nesen vairāk nekā 100 metru dziļumā tika izurbta artēziskā aka, bet nākamajā gadā Pudāni aprīkos futbola un basketbola laukumu, lai viesi varētu šeit atpūsties daudz aktīvāk.
Nākotne – lauku tūrismam
Visus Naujenes pagasta uzņēmējus, kas darbojas lauku tūrisma jomā, raksturo liela darba mīlestība un vēlme turpināt uzsākto darbu. Ik gadu palielinās pieprasījums pēc viņu piedāvātajiem pakalpojumiem, jo arvien vairāk pilsētnieku grib redzēt dabas parka “Daugavas loki” neatkārtojamās ainavas, atklāt lauku tradīcijas, folkloru, senos amatus. Īpaši populāri ir tie tūrisma objekti, kas uzbūvēti no ekoloģiski tīriem materiāliem ekoloģiski tīrā apvidū. Tāpēc vienmēr sakoptais Naujenes pagasts arī nākotnē būs pievilcīgs investīcijām tūrisma jomā. Pagastā izstrādāts teritoriālais plānojums, kurā paredzēta zemes izmantošana tūrisma pakalpojumu sniegšanai, un tūrisma attīstības programma līdz 2012. gadam. Saskaņā ar to notiek kultūrvēsturisko objektu labiekārtošana, tiek izveidoti jauni tūrisma produkti un paplašinātas viesu uzņemšanas iespējas. Naujenes novadpētniecības muzeja struktūrā darbojas tūrisma informācijas birojs, kas sniedz daudzveidīgu informāciju par atpūtas iespējām pagasta teritorijā. Šāda veida ziņas tiek izvietotas arī dažādos saitos internetā.
Lauku tūrisma sfēras attīstība ļauj ne tikai palielināt iedzīvotāju nodarbinātību, bet arī labiekārtot kultūrvēsturiskos objektus, aizsargāt un atjaunot lauku ainavu. Kopā ar Daugavpils un Krāslavas rajona padomi Naujenes pagasta padome piedalās projektā “Dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitātes paaugstināšana dabas parka “Daugavas loki” teritorijā”. Tā ietvaros paredzēts pilnveidot dabas parka infrastruktūru šābrīža visvairāk apmeklētajos objektos Slutišķu sādžā un patīkamai atpūtai un makšķernieku priekam izveidot jaunu atpūtas vietu Butišķos.
Dabas parks “Daugavas loki” jau vairākus gadus pēc kārtas ierindots Latvijas apmeklētāko tūrisma objektu desmitniekā. Šogad tas kļuvis arī par konkursa “Ģimenei draudzīgākā atpūtas vieta Latvijā” uzvarētāju Latgales reģionā. Uz šejieni brauc atpūsties Daugavas krastā, aplūkot Dinaburgas pilsdrupas un iziet Markovas izziņas taku, uzkāpt Vasarģelišķu skatu tornī vai Slutišķu sādžā apmeklēt vecticībnieku mājumuzeju.
Arī pati sādža ir unikāls piemineklis. Jau pirms vairāk nekā trīssimt gadiem šeit uz dzīvi apmetās no Krievijas atbēgušie vecticībnieki, bet vairākumu līdz mūsdienām saglabājušos koka māju uzcēla Jeršovu ģimene, kuras pēcnācēji arī tagad dzīvo pagastā. Sādžas iedzīvotāji glabā piemiņu par tās vēsturisko pagātni un rūpējas par savu māju un zemesgabalu sakoptību. Jau 11 gadus Slutišķos notiek starptautiskais tautas mākslas festivāls “Augšdaugava”, kas piesaista tūkstošiem dalībnieku. Festivāla dienā skatītājus gaida folkloras kopu, deju un citu kolektīvu priekšnesumi, Daugavas krastos tiek izspēlētas viduslaiku bruņinieku kaujas, bet meža klajumā uzrodas meistaru pilsētiņa.
Daudzi Naujenes pagasta tūristi ar interesi pastaigājas pa seno Juzefovas parku un apmeklē vietējo novadpētniecības muzeju, kur pērn atklāta tēlnieces Valentīnas Zeiles mākslas galerija. Šeit izstādīti darbi, kurus naujeniešiem dāvinājusi slavenā novadniece, kura pašlaik dzīvo Parīzē.
Eiropas valstu pieredze rāda, ka apstākļos, kad samazinās lauksaimniecības ražošana, pastāvīgi paplašinās lauku tūrisma sfēra. Protams, lai attīstītu tūrisma pakalpojumus, pagastā vēl daudz kas jāpaveic, taču tam ne vienmēr vajadzīgi lieli ieguldījumi, jo vēl nav izsmeltas esošās iespējas. Nākotnē lauku tūrisma attīstībai būs nepieciešami labi sagatavoti darbinieki, profesionāļi. Naujenes bērnu un jauniešu centrs, kas nodarbojas ar profesionālo orientāciju, mērķē jauno pagasta paaudzi uz atbilstošu profesiju apguvi un aktīvu piedalīšanos tūrisma attīstībā pagasta teritorijā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017