Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 0m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 23:22
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Latvijas Pašvaldību savienībai ir ievērojama pieredze attīstības sadarbības projektu īstenošanā. 2009. gadā LPS uzsāka sadarbību ar Azerbaidžānu, un jau pērn līgumus par draudzību un sadarbību kultūrā, izglītībā, uzņēmējdarbībā un cilvēkresursu attīstībā, kā arī pašvaldību darba pieredzes apmaiņā noslēdza četras Latvijas pašvaldības – Ķekavas novads ar Nizami pašvaldību, Cēsu novads ar M.A. Rasulzada pašvaldību, Ventspils novads ar Novhani pašvaldību un Amatas novads – ar Ismajilli pašvaldību.
Šogad jūnijā Latvijas Pašvaldību savienības delegācija priekšsēža Andra Jaunsleiņa vadībā viesojās Azerbaidžānā un apmeklēja vairākas jaunas sadarbības pašvaldības, ar kurām Latvijas pilsētas un novadi veido draudzīgus sakarus – Baku pilsētas Surahanas rajona Garačuhuras pašvaldību, kas ir Jēkabpils pilsētas partnere, kā arī apmeklēja Sahilas pašvaldību, ar ko draudzīgi kontakti veidojas Preiļu novadam. Vēl LPS pārstāvji ciemojās arī pie Stopiņu novada jauniegūtajiem partneriem Beilaganā, Salacgrīvas draugu pašvaldībā Gabalā un Gusaras pašvaldībā, ko par savu sadraudzības partneri izvēlējušies kārsavieši.
Vizītes noslēgumā Baku Binagadinskas rajona Biladžari pašvaldībā bija ieradies arī Latvijas Republikas vēstnieks Azerbaidžānā Hardijs Baumanis, kurš pastāstīja, ka Latvijas valsts nule noslēgusi jau 22. līgumu ar Azerbaidžānu un sadarbība notiek dažādās jomās. “Mani priecē, ka sadraudzība attīstās arī pašvaldību līmenī,” atzina H. Baumanis. Savukārt Azerbaidžānas Pilsētu asociācijas priekšsēdētājs Sumgaitas mērs Abulfazs Babajevs atzina, ka abām pusēm jācenšas, lai sakari būtu pēc iespējas auglīgāki – jāveicina gan kopuzņēmumu veidošanās, gan mākslas attīstība un kultūras apmaiņa, bagātinot vienam otru ar folkloras grupu, dažādu tematisko dienu un citu pasākumu palīdzību. “Cilvēkam vienmēr ir vajadzīgs atbalsts, un mūsu galvenais virziens ir sadraudzība un sadarbība,” uzsvēra Babajeva kungs.
Atbildes vizītē Latvijā azerbaidžāņu kolēģi ieradās 9. augustā un apmeklēja galvaspilsētu un divas pašvaldības – Stopiņu un Salacgrīvas novadu. Abās vietās tika noslēgti līgumi par sadarbību un draudzību starp Latvijas un Azerbaidžānas pašvaldībām. Līguma ietvaros gan Stopiņu, gan Salacgrīvas novada pašvaldība apņemas stiprināt savstarpējās attiecības un attīstīt sadarbību dažādās jomās – veicināt pieredzes apmaiņu, lai uzlabotu darbību vietējo ekonomikas, sociālās un ekoloģiskās attīstības programmu sagatavošanā un ieviešanā, radīt iespējas ieviest kopējus projektus abu pašvaldību ekonomiskā potenciāla paaugstināšanai, popularizēt latviešu un azerbaidžāņu nacionālās tradīcijas un kultūras mantojumu, organizējot kopīgus kultūras pasākumus, pašvaldības kolektīvu koncertus un lietišķās tautas mākslas un bērnu mākslas izstādes, kā arī pašvaldības vienojās rīkot citus pasākumus, kas palīdzētu paplašināt sadarbību.
Pirmais līgums par abpusēju sadarbību tika noslēgts 10. augustā starp Stopiņu novada un Beilaganas pašvaldību. To parakstīja Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs un Beilaganas pašvaldības priekšsēdētājs Bakirs Balakišijevs.
Dienu pirms līguma parakstīšanas Azerbaidžānas pašvaldību pārstāvju delegācija viesojās Stopiņu novadā, kur iepazinās ar pašvaldības izglītības, kultūras un sporta iestādēm, kā arī apmeklēja Stopiņu novada lielākos uzņēmumus. Upesleju dienas centra vadītāja Anna Logacka viesiem izrādīja un izstāstīja par plašajām iespējām, ko iedzīvotājiem piedāvā dienas centrs un kultūras centrs Upeslejās. Savukārt Ulbrokas sporta kompleksa direktore Aelita Veipa palepojās ar novada sportistu sasniegumiem, treniņu iespējām un sportistu komandām, kam Ulbrokas sporta komplekss ir treniņu bāze. Īpašu interesi viesiem izraisīja Stopiņu baseins, kur, sākot ar šo sezonu, baseina ūdens sildīšanai izmanto saules kolektoru. Uz daudziem jautājumiem par mācību priekšmetiem, mācīšanās iespējām, klasēm un bērnu skaitu vienā klasē, skolēnu iespējām darboties dažādās ārpusklases aktivitātēs nācās atbildēt Ulbrokas vidusskolas direktora vietniecēm Antai Trukšānei un Gunai Mūriņai. Apskatot skolu, viesu uzmanību piesaistīja klašu nodrošinājums ar interaktīvajām tāfelēm un datoru klase. Azerbaidžānas pārstāvji viesojās arī vienā no Stopiņu novada lielākajiem uzņēmumiem – SIA “KNAUF” ražotnē Sauriešos un uzņēmumā SIA “Getliņi Eko”, kur iepazinās ar mūsdienīgu pieeju atkritumu pārstrādei.
Pēc saspringtās programmas, iepazīstot pašvaldības iestādes un uzņēmumus, Līgo parkā Ulbrokā viesus sagaidīja latviešu tautas dejas akordeona pavadībā. Līga Kurzemniece un vidējās paaudzes deju kolektīva “Stopiņš” vadītāji Aiga un Edgars Medņi kopā ar vietējiem ierādīja viesiem dažus latviešu tautas deju soļus. Šeit Azerbaidžānas kolēģiem bija arī iespēja dzirdēt latviešu tautas mūzikas instrumentu – kokli. Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas direktore Vita Pinne un Stopiņu novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Paulāne nodemonstrēja izcilu kokles spēli un dziesmas kokles pavadībā, kas izraisīja patiesu pārdzīvojumu visiem klātesošajiem. Viesi arī nobaudīja Raisas Makares uz ugunskura vārītu latviešu zāļu tēju un latviešu tradicionālos speķa pīrādziņus.
Savukārt 11. augustā Azerbaidžānas delegācija devās uz Salacgrīvu, kur piedalījās pilsētas svētku pasākumos un sadarbības līguma parakstīšanā starp Salacgrīvas novadu un Gabalas pašvaldību.
Salacgrīvā viesus sagaidīja folkloras kopa “Cielava”, kas, iesaistot rotaļās, tūdaļ sāka viņu iepazīstināšanu ar mūsu tradīcijām. Azerbaidžāņiem bija tikšanās Salacgrīvas novada domē, kur priekšsēdētājs Dagnis Straubergs iepazīstināja gan ar pašvaldības struktūru, gan saimniekošanas metodēm. Viesi apmeklēja arī muzeju Salacgrīvā, tāpat Ainažu jūrskolas muzeju, nēģu taci uz Salacas un bija sajūsmā par Minhauzena pasaulē Duntē redzēto. Viņi labprāt piedalījās vai visos pilsētas svētku pasākumos un, protams, kopīgā gājienā ar salacgrīviešiem.
D. Straubergs atzīst, ka jauniegūtie draugi vēl nav iepazīti, tāpēc jāatrod racionālākais veids sadarbībai. Sadarbības līgums paredz gan pieredzes apmaiņu, gan kopīgus projektus, gan pasākumu rīkošanu. “Vai tas nepaliks tikai uz papīra, atkarīgs no tā, cik aktīvi būsim paši,” uzsver domes vadītājs.
No 13. līdz 17. augustam Latvijā viesojās nākamā delegācija no Azerbaidžānas – Surahanas rajona un Garačuhuras pašvaldības vadība. Vispirms azerbaidžāņu kolēģus uzņēma Latvijas Pašvaldību savienībā, Rīgas domē un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet pēc tam viesi devās ceļā uz Jēkabpili, kur 15. augustā Jēkabpils pilsētas pašvaldībā tika noslēgts sadarbības līgums ar Garačuhuras pašvaldību. No Latvijas puses to parakstīja Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, bet no Azerbaidžānas puses – Garačuhuras pašvaldības “galva” Tahirs Mamadovs.
Tikšanās laikā pašvaldības arī apmainījās dāvanām – katram Azerbaidžānas pārstāvim tika dāvana no Jēkabpils, bet Surahanas pašvaldības pārstāvim – Jēkabpils simbola – lūša miniatūra skulptūriņa. Savukārt azerbaidžāņi Jēkabpils mēram un deputātiem uzdāvināja intelektuālo nardu spēli un attēlu ar nacionālajiem mūzikas instrumentiem.
Vizītē Jēkabpilī Azerbaidžānas delegācijas sastāvā bija ieradies arī Azerbaidžānas galvaspilsētas Baku administratīvā rajona Surahanas rajona izpildvaras vadītājs Ilgars Abbasovs, kurš atzina, ka šis līgums dos iespēju abpusēji izdevīgai sadarbībai gan starp Jēkabpili un Garačuhuras pašvaldību, gan arī starp Latviju un Azerbaidžānu. Viņš arī lika jēkabpiliešiem nodot ziņu, ka ikviens pilsētnieks būs vienmēr gaidīts Baku.
Viesojoties Jēkabpilī, viesi apskatīja Vecpilsētas laukumu, Daugavas aizsargdambi, Sv. Gara klosteri un Strūves parku, kā arī pabija otrpus Daugavai – skaisti izremontētajā Krustpils Kultūras namā, saliņā un Krustpils pilī. Tāpat viņi iepazinās ar uzņēmējdarbības vidi pilsētā, apmeklējot SIA “Gaujas koks” un “Brēķu studenti”. Bet īpašs prieks un aizkustinājums viņiem bija atkal dzirdēt savā valodā izpildīto nu jau Azerbaidžānā iemīļoto dziedātāju Anmary, kura bija ieradusies ciemos pie saviem jaunajiem draugiem un jēkabpiliešiem.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017