Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 17:21
Vārda dienas: Gints, Uvis
Rīgas Brāļu kapos gatava ģerboņu siena
21. oktobrī, tēlnieka Kārļa Zāles 125. gadskārtas priekšvakarā un neilgi pirms Latvijas valsts dubultsvētkiem – Lāčplēša dienas un 18. novembra, Rīgas Brāļu kapos notika noslēdzošās sienas “Māte Latvija kritušajiem dēliem” kārtējo atjaunošanas darbu posma atklāšana. Šūnakmens sienā, gaiši saposti, iezaigojās vēl 30 Latvijas pilsētu ģerboņi.
Svinīgajā ceremonijā piedalījās projekta patrons Valsts prezidents Andris Bērziņš, eksprezidents Guntis Ulmanis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda (RBKLVMF) valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna, Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis un citas amatpersonas. Ar īpašām izjūtām todien Brāļu kapus apmeklēja to Latvijas pašvaldību vadītāji, kuru ģerboņi tagad ieguvuši atjaunoto veidolu.
Vēstures fakti liecina, ka 30. gados pilsētu ģerboņu galeriju izgatavoja un uzstādīja par pašvaldību ziedotajiem līdzekļiem. Uz šo patriotisko soli pilsētu varas pārstāvjus toreiz aicināja Lāčplēša kara ordeņa kavalieris un kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis. Pēc 75 gadiem šo ideju izmantoja RBKLVMF, aicinot pašvaldības atbalstīt savu pilsētu ģerboņu atdzimšanu. Ziedotie līdzekļi kopā ar Latvijas Televīzijas rīkotajās 2011. un 2012. gada Lāčplēša dienas ziedojumu akcijās savākto naudu iegula restaurācijas darbu fondā. Atbildīgos darbus godprātīgi veikuši restauratori Ivo Grauduma vadībā.
Fonds savu darbību plāno tā, lai uz Latvijas Republikas simtgadi – 2018. gada 18. novembri visi noslēdzošās sienas skulpturālie elementi tiktu atjaunoti un viens no galvenajiem valstiskās neatkarības simboliem to sagaidītu pilnā godībā.
Grēksūdze Rīgas Doma dārzā
Līdz 24. novembrim Rīgas Doma dārza galerijā sabiedriskā kustība “Mans Doms” piedāvā apskatīt Purvīša balvai nominētā mākslinieka Kristapa Ģelža multimediālo mākslas objektu “Kancele”, kur apmeklētājiem iespējams arī izsūdzēt savus grēkus.
Mākslinieka Kristapa Ģelža radītā mākslas instalācija “Kancele” Rīgas Doma dārzā ir neparasts mākslas objekts, kas tapis sadarbībā ar komponistu Ģirtu Bišu. Instalācija ir asfalta džungļu palma – tik ierastais pilsētas apgaismes stabs, kas izdīdzis Rīgas Doma dārzā septiņu metru augstumā. Tās virsotnē uzstādīts ventilators, tādā veidā simbolizējot grēku atlaišanu un iespēju izglābties. “Kalncele” to ļauj sasniegt ikvienam apmeklētājam, kurš var pienākt tai pavisam tuvu, pacelt seju pret debesīm un ieslīgt nomierinošā meditācijā, sekojot ventilatora nesteidzīgajai, bet monotonajai kustībai.
Kristīgajai baznīcai ir gadsimtiem ilga pieredze cilvēka dvēseles kopšanā. Laikmetīgā māksla piedāvā laikmetīgu bikti – izsūdzēt grēkus, nosūtot “Kancelei” īsziņu ar mobilā telefona starpniecību. Un saņemt piedošanu. Atskanot Ģirta Biša komponētajam vokālajam skaņdarbam, kur latīņu valodā tiek izdziedātas rindas no Mateja evaņģēlija 6. nodaļas, grēcinieks rod sirdsmieru.
Jūrmalā atklāts “Zīmuļu parks”
2. oktobrī Kauguros, Skolas ielā 31b, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis un SIA “Jūrmalas mežaparki” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čuda par prieku mazajiem un lielajiem bērniem, kā arī pieaugušajiem svinīgi atklāja aktīvās atpūtas teritoriju bērniem un jauniešiem “Zīmuļu parks”. Tam nav analoga ne Latvijā, ne citviet pasaulē.
Konstrukciju pamatā ir 6 un 7 metrus augsti koka stabi, kas nokrāsoti dažādās krāsās un vizuāli atgādina apaļas formas lielus zīmuļus, tās tikai par 91 cm ir īsākas nekā pasaulē garākais zīmulis. Daudzfunkcionālajā rotaļu laukumā integrētas arī sporta zonas basketbolam, futbolam, pusfutbolam un strītbolam, liels laukums ar iestrādātām basketbola spēles līnijām, kā arī “klasīšu” laukums mazuļiem. Pa perimetru apkārt parka teritorijai un šķērsām tam stiepjas labiekārtots asfaltbetona celiņš skrituļslidotājiem un kājāmgājējiem. Atrakciju konstruktīvie risinājumi paredz vislielāko iespēju izvairīties no negadījumiem un jebkādām traumām.
Ventspils novadā atdzimt muzejs un nosvērti ķirbji
• Piltenē atvērtas pilsētas muzeja jaunās telpas, kas 1967. gadā atklātajam muzejam ir jau ceturtā mājvieta. Daudzus gadus Piltenes muzeja vārds bija saistīts ar enerģiskā un erudītā vēstures skolotāja Gunāra Daudzes vārdu. Viņš ne tikai pats apkopoja dažādas liecības, bet arī uzrunāja vietējos iedzīvotājus, lūdzot atvēlēt muzejam gan materiālas, gan nemateriālas vērtības – stāstus un liecības. Kad Gunārs Daudze aizgāja mūžībā, rosība muzejā pieklusa, bet pirms gada pie darba ķērās Jānis Freimanis, kuru arī vienmēr saistījusi vēsture.
Novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks muzeja jauno telpu atklāšanas pasākumā uzvēra, cik svarīga nozīme ir fantastiskiem un fanātiskiem cilvēkiem. Tāds savulaik bija Gunārs Daudze, bet tagad – Jānis Freimanis.
• Ventspils novada jau otrajā Ķirbju festivālā tika svērtas ne tikai novadā, bet arī pilsētā izaugušās dižākās ogas. Smagākais šoreiz bija ugālnieces Ineses Rumpas izaudzētais ķirbis – 70,365 kg. Otra smagākā oga (65,730 kg) bija lolota Mairas Čakstiņas dārzā Ancē, savukārt trešā (62,980 kg) izauga Ugālē, un par to rūpējās Māris Ansbergs. Inese ķirbi iesējusi pirmo reizi mūžā un nav cerējusi uz uzvaru, bet Ugāles vidusskolas 5. klases audzēknis Māris godīgi atzina, ka lielās ogas audzēšanā palīdzējis vectēvs Jānis.
Divi ķirbju audzētāji – Ruta Ziemele un Zigurds Fogels – savus ķirbjus novēlēja labdarībai. Viena no lielajām ogām tika aizvesta uz pansionātu, bet otra – uz pirmsskolas izglītības iestādi un skolu.
Nebijis eksperiments Zemgalē
11. un 18. oktobrī Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) maģistrantūras studenti – topošie dizaineri devās pie Bauskas, Jēkabpils, Kokneses, Dobeles, Auces un Jelgavas apkārtnes amatniekiem, lai izveidotu kādu jaunu amatniecības produktu vai censtos padarīt interesantāku pašreizējo izstrādājumu klāstu. Jomas, kurās darbojas amatnieki, ir visdažādākās, un to, pie kuriem amatniekiem doties, studenti noteica izlozes kārtībā, tāpēc sastapās dažādu jomu un novirzienu pārstāvji, un viņu kopīgi radītie priekšmeti ir jo īpaši interesanti.
Projekta “Regio–Crafts” eksperiments vainagojies panākumiem – 25. oktobrī Latvijas Mākslas akadēmijas telpās prezentēja Zemgales reģiona pieredzējušo amatniecības meistaru un talantīgo dizaina studentu inovatīvos produktus.
“Valda uzskats, ka dizaineri vienmēr uz amatniekiem skatās “no augšas”, savukārt amatniekiem dārgie dizaineru pakalpojumi nav nepieciešami. Ar šo eksperimentu ceram mainīt radīto stereotipu un radošo industriju līmeni Latvijā celt vēl augstāk,” teic projekta vadītāja Linda Šarķe–Fedjajeva.
Rundālē piestāj pasta kariete
18. oktobrī Rundāles pilī pēc vairāk nekā sešu stundu ilga ceļojuma no Pakrojas Lietuvā ieradās vēsturiskā pasta kariete. Ceļiniekus Rundāles pils pagalmā 18. gadsimta gaisotnē svinīgi sagaidīja hercoga galminieki, kuru lomā iejutās vēsturisko rekonstrukciju studijas “Rokoko” dalībnieki. Sveikt ceļotājus un nodot sūtījumus uz Pakroju bija ieradušies arī Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un Sociālā dienesta pārstāves.
“Ideja par šādas pasta karietes izveidi tika izlolota sen,” atklāj Pakrojas muižas apsaimniekotājs un projekta iniciators Gedrijs Klimkēvičs. “18. un 19. gadsimtā šādas pasta karietes jeb diližansus, ko vilka četri žemaišu šķirnes zirgi, izmantoja gan cilvēku, gan pasta pārvadāšanai. Nākotnē plānojam projektu attīstīt, piedāvājot interesentiem regulārus pārbraucienus starp Pakroju un Rundāli.” Iecerēts radīt īpašas pieturvietas Latvijas un Lietuvas pusē, kur ceļotājiem tiktu piedāvātas gan seno ēdienu degustācijas, gan dažādi attiecīgā gadsimta vēsturiskie piedzīvojumi, iespējams, arī laupītāju uzbrukumi.
“Jaunais tūrisma piedāvājums perspektīvā ļaus attīstīt gan tūrisma apskates objektu klāstu, to pieejamību, gan piedāvāto pakalpojumu daudzveidību. Sadarbība ar Pakrojas rajona pašvaldību Rundāles novada domei mērāma jau vairākos sekmīgi īstenotos projektos. Prieks, ka šobrīd šī sadarbība tiek realizēta arvien jaunos līmeņos un tiek pārnesta arī uz uzņēmējdarbības vidi,” atzīst Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Beigušies būvdarbi atjaunotajā Bauskas Rātsnamā
Bauskas Rātsnams ir vienīgais 17. gadsimta rātsnams Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām, tāpēc Bauskas novada pašvaldība Vecpilsētas rekonstrukcijas projekta attīstību mērķtiecīgi plānojusi jau kopš 80. gadiem. Projektu var uzskatīt par arhitektes Irēnas Bākules mūža ieguldījumu un lielu dāvinājumu Bauskas pašvaldībai, diemžēl autore nepiedzīvoja atklāšanas dienu.
Bauskas Rātsnama un Rātslaukuma atjaunošana ar ERAF līdzfinansējumu bija sadalīta trīs kārtās. 2013. gada janvārī uzsāka Rātsnama rekonstrukcijas trešo kārtu – veica telpu iekšdarbus un radīja vēsturisku telpu vizuālo noformējumu, kā arī piešķīra Rātsnama fasādei krāšņus vizuālos elementus – strūklaku ar lauvas galvu un pulksteni torņa fasādē, marmora melnbaltu grīdas flīžu klājumu pirmā stāva telpām, ozolkoka vairogparketa grīdu, krāšņus ceremoniju zāles griestus ar grebumiem un renesanses stilā ieturētu krāsojumu, vēsturiska stila ozolkoka durvis ar kaltiem rokturiem u.c.
Plānots, ka drīzumā Rātsnama telpās iekārtosies Dzimtsarakstu nodaļa. Greznās telpas tiks izmantotas reprezentatīviem pasākumiem, nelielām konferencēm un svinīgām pieņemšanām. Trešajā (mansarda) stāvā izveidota vertikālo ekspozīciju izstāžu zāle.
Viesītē būs katoļu baznīca
Viesītes katoļu draudze, kurā ir aptuveni 130 cilvēku, patlaban savus dievkalpojumus divreiz mēnesī notur Viesītes Brīvības baznīcā, kas ir luterāņu dievnams. Sava dievnama celtniecība draudzei ir sens sapnis, bet ceļš līdz tai nav bijis “rozēm kaisīts”. Jau 1940. gadā katoļu draudze bija sagādājusi ķieģeļus un materiālus baznīcas būvniecībai, taču, ienākot vācu armijai, tos izlietoja pirts celtniecībai.
Kopš šāgada jūnija sapnis par baznīcu ieguvis konkrētību – ielikti pamati, izveidoti pieslēgumi komunikācijām un ievilkta elektrība. Jaunā dievnama tornis un galvenā ieeja būs pavērsti pret pilsētas tranzīta ielu un lokveida krustojumu. Tagad gan darbi pie jaunās baznīcas būvniecības apstājušies finansējuma trūkuma dēļ. Dievnama projekts jau līdz šim prasījis aptuveni 80 tūkstošus eiro, tāpēc, lai pabeigtu iesākto, draudze cer uz sponsoru un ziedotāju atsaucību.
Priesteris Viktors Siļčonoks atklāj: “Jaunais dievnams tiks nosaukts svētā Franciska vārdā – gan par godu Asīzes Franciskam, gan pašreizējam Romas pāvestam. Baznīca atradīsies stratēģiski labā vietā – tuvu šosejai un būs redzama ikvienam, kas iebrauks Viesītes pilsētā.”
Līvānu novada jaundzimušajiem – senioru adīti zābaciņi
2. oktobrī Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļa saņēma biedrības “Baltā māja” senioru sarūpētu dāvanu – 63 pašu rokām adītus jaundzimušo zābaciņus ar vēlējumu “Mazais, audz stiprs, vesels un laimīgs!”.
Jau otro gadu Līvānu biedrība “Baltā māja” organizē šādu akciju, kuras laikā vecās paaudzes adītājas nodod pašu rokām adītus jaundzimušo zābaciņus novada Dzimtsarakstu nodaļai, kas, reģistrējot jaundzimušos, katram bērniņam dāvina šo silto velti. Šogad akcijai atsaucās 16 novada rokdarbnieces. Mīkstas, dažādu košu krāsu dzijas adītājām sagādāja biedrība. Katrā zābaciņu pārī ieadītas arī siltas domas un vēlējums, kaut Līvānos šādu mazulīšu būtu vairāk.
Šī vēlēšanās daļēji jau piepildījusies, jo 2013. gada deviņos mēnešos Līvānu novadā reģistrēti 78 jaundzimušie, kas ir vairāk nekā visa pagājušā gada laikā. Nozīme te bijusi Līvānu novada domes rūpēm par ģimenēm un bērniem: rindu uz bērnudārziem praktiski nav, jaunajām ģimenēm ar bērniem rindas kārtībā ir iespēja saņemt pašvaldības dzīvokli, jaundzimušo pabalsts Līvānu pašvaldībā ir 100 latu, un ik gadu tiek rīkoti arī īpaši Bēbīšu svētki. Līvānu novada dome nodrošina brīvpusdienas visiem bērniem, sākot no piecu gadu vecuma līdz pat 9. klasei ieskaitot.
Ūdenstilpju sakopšanas diena Preiļos
Igaunijas–Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmas EKPI projekts “Aqua Life” ir lieliska iespēja savest kārtībā dažādas ūdenstilpes savās pašvaldībās. Interesants ir šā projekta nosacījums – visās pašvaldībās talkām jānorisinās vienā dienā un vienlaicīgi.
Šoreiz talkošana notika 5. oktobrī un sākās Riebiņos, Dagdā, Preiļos, Ilūkstē, Līvānos, Daugavpils novada Višķu pagastā un projekta partneru pilsētās Krievijā – Sebežā, Pečoros, Pitalovā un Pleskavā.
Preiļos pirmajā talkā piedalījās 91 talcinieks, kas attīrīja Dzirnavu dīķi pie Preiļu 2. vidusskolas, sakopa Preiļu dīķa kanālu, izzāģēja parkā bīstamos kokus, grāba lapas pie Mīlestības kalniņa un sagatavoja ziemas sezonai jauno Preiļu parka slēpošanas trasi.
Diena bija saulaina un labvēlīga darbam. Pusdienās visus aicināja Zemessardzes 35. nodrošinājuma bataljons, kas talkotājus cienāja ar gardu zupu un putru.
Aglonā atklāta slēpošanas un nūjošanas trase
1450 metru garā slēpošanas un nūjošanas trase pie Aglonas estrādes gar gleznainā Cirīša ezera krastu tapusi projekta “Veselīga dzīvesveida veicināšana Latvijas un Baltkrievijas pierobežas reģionos” ietvaros. Atklājot jauno trasi, Aglonas novada dome sadarbībā ar Latvijas Tautas sporta asociāciju visiem veselīga dzīvesveida cienītājiem šoruden piedāvāja iespēju iepazīties ar nūjošanas fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā, slimību profilaksē, kā arī piedalīties paraugnodarbībās un veikt pirmo nūjošanas pārgājienu jaunajā trasē.
Ziemā jaunizveidoto trasi izmantos slēpošanai. Šobrīd jau iegādātas slēpes, slēpju nūjas un zābaki. Izsludināts sniega motocikla iepirkums. Aktīvās atpūtas inventāru un nūjošanas un slēpošanas aprīkojumu varēs saņemt bez maksas Aglonas Sporta skolā katru dienu, arī brīvdienās.
Eiroreģionam “Ezeru zeme” – 15
Sirsnība, labestība, senu draugu tikšanās un pāri visam kopīgi aizvadītie 15 sadarbības un veiksmīgas prakses darba gadi, atskats uz īstenotajiem kaimiņvalstu – Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas – projektiem – tā raksturojama eiroreģiona “Ezeru zeme” 15 gadu jubilejas sēde, kas 11. oktobrī notika Baltkrievijas pilsētā Braslavā pierobežas programmas projekta “Trešais solis” vadības komitejas sanāksmes ietvaros.
Eiroreģiona locekļi pārstāv triju valstu 30 pašvaldības. 15 gadu laikā Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežu reģionos piesaistītas investīcijas gandrīz 15 miljonu eiro apmērā.
Atzīmējot eiroreģiona piecpadsmitgadi, Latvijas biroja valdes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks sanāksmē uzsvēra, ka šā projekta ietvaros notiek kopīga nākotnes plānošana ilgtspējīgai sociālajai un ekonomiskajai attīstībai Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas teritorijās.
Savukārt eiroreģiona “Ezeru zeme” Latvijas biroja vadītāja Ilze Stabulniece dalījās pieredzē par starptautiskajiem projektiem, kuri īstenoti pēdējo gadu laikā, un iepazīstināja ar nākotnes iecerēm, kas varētu veicināt integrētu ekonomisko attīstību un stiprināt kopīgo stratēģisko attīstību un plānošanu pierobežā.
Svinīgā sēde noslēdzās ar ekskursiju pa Braslavu, kur muzejā varēja aplūkot tautisko dvieļu izstādi un amatnieku darinājumus, bet pilskalnā izskanēja krāšņs stāsts – leģenda par Braslavas vēsturi. Par godu eiroreģiona “Ezeru zeme” 15 gadu jubilejai Gunārs Upenieks un pārstāvji no Lietuvas un Baltkrievijas pilsētas skvērā atklāja atpūtas soliņus, kas simbolizēs labās kaimiņattiecības un atgādinās par šo tikšanos.
Ausekļa ielas raganiskie svētki Valkā
4. oktobrī Valkā svinēja rudens svētkus. Nu jau trešo gadu tie notiek kādā no pilsētas ielām. Šogad goda vietā celta Ausekļa iela. Pirms daudziem gadiem te dzīvojusi ragana, tāpēc svētkiem dots nosaukumus “Pa Ausekļa ielu – līdzi raganiņām”. Tirdzniecības centra “WALK” veikalos varēja satikt īstas raganas, bet kafejnīcā “Silvans” nobaudīt raganu viru. Ausekļa ielas iedzīvotāji veidoja ziedu un svecīšu auseklīšus. Uz Pedeles upes tilta bija iekārtota Valkas Mākslas skolas audzēkņu raganu zīmējumu izstāde, bet Valkas pamatskolā – raganiņu suvenīru izstāde.
Ausekļa ielas svētku kultūras programma sākās ar “ciema vecākā” – Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa “spīdzināšanu”, uzdodot raganiskus jautājumus. Valkas Jauniešu dome un Juris Induss bija sagatavojuši filmiņu par Ausekļa ielas iedzīvotājiem. Atceroties to laiku, kad tagadējā veikala “VIVO” ēkā darbojās kinoteātris “Draudzība”, mazos skatītājus priecēja multfilma “Velniņi”.
Vēlāk svētku dalībniekus aicināja doties uz Valkas pamatskolas pagalmu, kur tos ar raganisku uzvedumu sagaidīja Ērģemes pagasta pašdarbnieki. Turpat arī varēja pārbaudīt spēkus raganas–sievasmātes un vīramātes–vellamātes stumšanā, izdejoties ar mošķiem, skoloties raganu skolā, cienāties ar raganas zupu un zāļu sievas tēju. Tāpat katram bija iespējam piedalīties rūpju pīnes veidošanā. Pīne tikai veidota no kļavu lapām, uz kurām katrs varēja uzrakstīt savu rūpi, no kuras vēlas atbrīvoties. Svētku izskaņā rūpju pīni, raganiņām dejojot burvju deju, sadedzināja ugunskokā. Pirms pašas vakara izskaņas aktīvākie piedalījās mošķīšu skrējienā. Vakara noslēgumā svētku dalībniekus gaidīja pārsteigums – uguņošana.
Atklāta rekonstruētā Valmieras autoosta
18. oktobrī ar lentes pārgriešanu svinīgi atklāta rekonstruētā Valmieras autoosta. Tagad valmierieši un pilsētas viesi biļetes varēs iegādāties, kā arī autobusu gaidīt jaunās un ērtās telpās. Jaunā autoosta iedzīvotājiem tika atvērta jau 17. oktobra pievakarē, un pirmā biļete pulksten 18.42 tika pārdota braukšanai uz Limbažiem.
Iepriekšējā autoostas ēka tika uzcelta 1957. gadā, un, kaut arī vairākreiz piedzīvojusi lielākus un mazākus remontdarbus, tā jau ilgu laiku vairs neatbilda pilsētas mērogiem un mūsdienu prasībām. Autoostas rekonstrukcija tika uzsākta šāgada aprīlī, gandrīz pilnībā demontējot iepriekšējo ēku. Tagad Valmieras autoosta ieguvusi modernas un ērtas telpas, kā arī papildu platību, vienlaikus saglabājot ēkas iepriekšējo veidolu. Īpašs vizuālais akcents autoostai ir caurspīdīgā nojume un soli ēkas ārpusē.
Sociālās jomas jaunumi Cēsīs
• Starptautiskajā veco ļaužu dienā 1. oktobrī Cēsīs, Raunas ielā 4, durvis vērusi veselības istaba “Seniors senioram”. Tā izveidota, lai uzlabotu cēsnieku informētību par veselību ietekmējošiem faktoriem, saslimšanas riskiem un to profilaksi. Šeit plānots sniegt dažādu speciālistu konsultācijas par veselīgu dzīvesveidu un slimību profilaksi. Veselības istabā iedzīvotājiem pensionētas medicīnas māsas uzraudzībā iespējams bez maksas noteikt ķermeņa svaru, auguma garumu, izmērīt asinsspiedienu un saņemt informāciju par Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” pakalpojumiem, kā arī atbildes uz citiem jautājumiem par veselību.
• Savukārt 10. oktobrī desmit Cēsu novada nevalstiskās organizācijas, kas darbojas sociālajā jomā, devās mācību braucienā uz Igauniju iepazīt senioru mūžizglītības un veselības centru (VENÜ), lai gūtu jaunas idejas un ierosmes turpmākajam darbam. Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Iveta Sietiņsone: “Pieredze, jaunas idejas un atbalsts turpmākajam darbam nevalstisko organizāciju vadītājiem ir nepieciešams, tāpēc šādu pieredzes braucienu varētu organizēt katru gadu.”
Limbažos iemūžināta pirmā virspavēlnieka piemiņa
10. oktobrī Limbažos, Baumaņu Kārļa laukumā 1, atklāta pazīstamā tēlnieka Jāņa Strupuļa veidotā piemiņas zīme pirmajam Latvijas armijas virspavēlniekam Dāvidam Sīmansonam.
Ideja par šādas zīmes izveidošanu Lāčplēša kara ordeņa kavalierim, ģenerālim, kurš absolvējis Limbažu apriņķa skolu, radusies atvaļinātajam pulkvedim Pēterim Ziemelim.
Piemiņas zīmes izveidošanu finansēja Limbažu novada pašvaldība. Piemiņas pasākumā bija iespēja apskatīt arī limbažnieku darinātu un artilērijas divizionam dāvinātu kaujas karogu.
Mākslinieciski jaunumi Ādažos
• Ādažu Kultūras centra Izstāžu zālē var apskatīt Ādažu Pieaugušo glezniecības studijas darbu izstādi.
“Daži kolēģi, ieraugot šos mākslas darbus, jautā, vai kāda no studijas dalībniecēm tiešām nav profesionāla māksliniece. Viņiem grūti noticēt, ka tā nav,” atzīst māksliniece, Pieaugušo glezniecības studijas vadītāja, Ādažu Mākslas un mūzikas skolas pedagoģe Ieva Neikena. “Strādāt ar pieaugušajiem reizēm ir pat interesantāk nekā darboties ar bērniem, jo var redzēt patiesu aizrautību un motivāciju.”
• Karlsons, lācis un vilks – šie ir tikai daži no pasaku varoņu tērpiem, kurus šovasar savā brīvajā laikā mazo priekam darinājusi Kadagas pirmsskolas skolotāja Iveta Gailīte.
Iniciatīvas “Sabiedrība ar dvēseli” ietvaros iedzīvotāji var izstrādāt un īstenot projektus, kas dod iespēju iedzīvotāju grupām saviem spēkiem uzlabot savu dzīvi un dzīves kvalitāti. Kadagas bērnudārza interešu grupai “Tornado” projektu ar nosaukumu “Nāc pie manis, pasaciņa!” palīdzēja īstenot Ādažu novada dome.
“Vēlējos, lai bērnudārza pasākumi būtu jautrāki un interesantāki. Parasti mēs tērpus iznomājām no Rīgas Kinostudijas vai citām iestādēm. Uzrakstīju projektu, to apstiprināja, un darbs varēja sākties. Uzšūt tērpus palīdzēja arī kolēģe Ieva Gintere un brīvmāksliniece Ilze Breidaka. Rezultātā tapa astoņi tērpi – gailis, vilks, lācis, kaķis, ezis, suns, pele un zaķis,” priecājas tērpu idejas autore un īstenotāja Iveta Gailīte.
Dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu – industriālās kultūras piemineklis
18. oktobrī pie dzelzceļa tilta pār Mazo Juglu pulcējās Stopiņu un Salaspils novada pašvaldības darbinieki, iedzīvotāji un atbildīgo iestāžu pārstāvji, lai atklātu plāksni, kas apliecina tilta iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējas nozīmes industriālo pieminekli.
Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs pastāstīja par tilta tapšanas vēsturi. Lēmums uzsākt dzelzceļa līnijas Rīga–Ērgļi būvniecību tika pieņemts 1928. gadā, jau pēc diviem gadiem sākās darbi. Interesants ir fakts, ka, veidojot dzelzceļa uzbērumu, grants tika vesta ar ratiem zirgu pajūgos. 1932. gadā celtnieki sāka būvēt pirmos pamatus un betona nostiprinājumus tiltam pār Mazās Juglas upi. Visā dzelzceļa līnijā bija 58 būves, no tām četri metāliska kaluma dzelzceļa tilti un 28 dzelzsbetona tilti. Pirmās tilta pārbaudes ar vilciena sastāvu notika 1933. gada 9. februārī, un jau 1935. gada 26. novembrī dzelzceļa līnija Rīga–Ērgļi līdz Suntažiem tika atklāta. Posmu līdz Ērgļiem pabeidza vēlākos gados. Dzelzceļš tika būvēts bagātajiem Vidzemes novadiem, lai tie savu produkciju varētu nogādāt Rīgā, jo, salīdzinot ar autotransportu, dzelzceļa satiksme izmaksāja lētāk. Jānis Pumpurs salīdzināja toreizējo dzelzceļa līnijas būvniecību ar šobrīd plānoto projekta Rail Baltic realizāciju, kas notiek salīdzinoši daudz lēnāk un sarežģītāk.
Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars atzīmēja, ka tiltam ir vēl viena īpašība – vienojošā, tilts vienmēr vieno divas puses – cilvēkus, ceļus un šajā gadījumā arī divus novadus. Salaspils pašvaldība atsaucās Stopiņu novada domes aicinājumam atbalsta vēstulei par tilta saglabāšanu pēc tam, kad 2012. gada februārī bija saņemta ziņa no AS “Latvijas dzelzceļš” par plānoto tilta nojaukšanu.
Tuvākajā nākotnē Stopiņu novada un Salaspils novada pašvaldība ir vienojušās meklēt Eiropas fondu finansējumu tilta sakārtošanai un uzturēšanai.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017