Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 05:47
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Laikposmā no LPS 24. kongresa līdz 25. kongresam (no 2013. gada 9. augusta līdz 2014. gada 30. maijam) notika komitejas vadības pārvēlēšanas.
Pārvēlēta komitejas vadība
Ilgus gadus komiteju vadīja Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. Jaunajā sasaukumā viņš izteica vēlmi atkāpties no līdera pozīcijas, un par komitejas jauno priekšsēdētāju komitejas dalībnieki ievēlēja Aivaru Lācaru – Talsu novada domes priekšsēdētāju, arī ilggadēju komitejas dalībnieku un šīs komitejas priekšsēdētāja vietnieku.
Gunti Libeku ievēlēja par viņa vietnieku. Pēc kāda laika komiteja izlēma par divu vietnieku nepieciešamību un ievēlēja vēl vienu vietnieku – Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieci, arī ilggadēju komitejas dalībnieci Vitu Pūķi.
Politisko akcentu vajadzētu spilgtāku
Komitejas darbs prasa tajā iekļāvušos politiķu un speciālistu lielu pašaizliedzību – padarot savu ikdienas grūto darbu, viņi atrod vēl laiku un spēku, lai darbotos visu pašvaldību interešu labā. Paldies visiem komitejas dalībniekiem, jo katra ieguldījums ir svarīgs!
Laikā starp kongresiem LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas darbā sāka piedalīties vairāk pašvaldību politiķu, taču joprojām aicinām nākt mūsu pulkā gan pašvaldību vadītājus, gan politiķus, kuri savās domēs vada veselības un sociālo jautājumu komitejas!
Mūsu profesionāļi kļūst spēcīgāki
Aizvadītajā starpkongresu posmā LPS un mūsu komitejas paspārnē ļoti profesionāli, enerģiski un auglīgi turpināja darbu Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienība (LPSAIA), ko vada Madlienas vispārējā tipa pansionāta direktors Alvars Šteinbergs, un jaunā pašvaldību profesionāļu organizācija – Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība (LPSDVA), kuras valdes priekšsēdētāja ir Skrīveru novada domes Sociālā dienesta vadītāja Ilze Rudzīte.
Abu organizāciju biedru skaits palielinās. No viņiem saņemam ierosinājumus tēmām, kas izskatāmas komitejas sēdēs un sarunās ar ministrijām, un argumentētu, profesionālu viedokli.
Veselīgo pašvaldību tīkls aug
Aizvadītais posms raksturīgs ar vēl vienu lielu LPS un mūsu komitejas ilggadējā darba vainagojumu – Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla izveidošanu un izaugsmi.
Tā ietvaros patiesi ieinteresēti un auglīgi sadarbojamies ar Veselības ministriju un jaunizveidoto Slimību profilakses un kontroles centru, kā arī Stradiņa Universitāti. Pašlaik šajā tīklā iekļāvušās jau 30 pašvaldību.
Komitejas sēdēs spriežam par aktuālāko un būtiskāko
Pārskata periodā komiteja savās sēdēs aicināja piedalīties Labklājības un Veselības ministrijas valsts sekretārus un viņu vietniekus, departamentu direktorus, citu valsts institūciju atbildīgos speciālistus, un izskatījām ministriju izstrādājamo un realizējamo politiku dokumentus, likumprojektus, Ministru kabineta noteikumu projektus un pašvaldībām aktuālos jautājumus.
Komitejas sēdēs tika izskatīti šādi svarīgākie jautājumi:
Goda ģimenes kartes projekts, tā realizācijas problēmas un risinājumi;
komitejas priekšlikumi Latvijas Pašvaldību savienības attīstības vadlīniju grozījumu projektam;
MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā valsts piešķir pašvaldībām mērķdotāciju dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai”;
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma “Valsts administrācija” – par valsts un pašvaldību speciālistu pieredzes apmaiņas vizītēm uz Ziemeļvalstīm, kā arī Ziemeļvalstu kolēģu aicināšana uz semināriem Latvijā;
likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” priekšlikumi otrajam lasījumam un ar to saistītais Ministru kabineta noteikumu projekts par valsts mērķdotācijas administrēšanu;
valsts Sociālās politikas monitoringa informācijas sistēma (SPOLIS) un Ministru kabineta noteikumu projekts “Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi”;
veselības aprūpes finansēšanas likuma projekts;
likumprojekts “Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai”;
jautājumi sarunām ar Labklājības ministriju;
jautājumi sarunām ar Veselības ministriju;
eiro ieviešana – kas jāzina sociālajam darbiniekam;
sociālās jomas (gan valsts, gan pašvaldību) informācijas (datu) ievākšana, uzkrāšana, analīze, apmaiņa un izmantošana;
sociālās palīdzības sistēmas reforma (tajā skaitā LM viedoklis par Ekonomikas ministrijas izstrādāto dzīvokļa pabalstu);
sociālo pakalpojumu “grozs”;
asistenta pakalpojuma nodrošināšana;
visaptverošas kvalitātes vadības sistēmas ieviešana ārstniecības iestādē;
preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcija un topošais likumprojekts;
Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei” rezultāti un iespējas tā ieviešanai visās Latvijas skolās;
bērnu aktuālākās problēmas “Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111” ikdienas praksē;
bērnu un pusaudžu pašnāvības un pašnāvnieciskā uzvedība Latvijā: situācija un tendences;
Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienības (LPSAIA) kopsapulces rezolūcija “Par sociālo pakalpojumu attīstību”;
Latvijas Samariešu apvienības (LSA) darbības virzieni, pakalpojumi un sadarbība ar pašvaldībām;
unikālais, modernais mobilās aprūpes mājās pakalpojums un tā tehniskais aprīkojums;
likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas likums”;
likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”.
Par struktūrfondiem cīnījāmies kā lauvas
Viens no īpaši svarīgiem jautājumiem, kas prasīja lielu spēku piepūli, bija piedalīšanās Eiropas Savienības jaunā struktūrfondu plānošanas perioda 2014.–2020. gadam dokumentu izstrādē. Arī veselības un sociālajā sektorā sarunās un sarakstē ar ministrijām centāmies panākt kopējo LPS uzstādījumu, ka pašvaldībām ir jābūt maksimāli pieejamiem struktūrfondu līdzekļiem un ministrijām visas aktivitātes jāplāno un jāīsteno pašvaldību griezumā.
Daudzi komitejas un mūsu profesionālās apvienības – Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienības (LPSAIA) un Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības (LPSDVA) dalībnieki devuši ļoti lielu pienesumu gan jaunu ideju, gan praktiskajā darbā smeltas argumentācijas veidā, aizstāvot un pārstāvot šo pašvaldību prasību, jo ministrijas kategoriski nevēlējās uztvert pašvaldības kā reālu, adekvātu, tām līdzvērtīgu valsts publiskās pārvaldes sastāvdaļu.
LPS neatlaidīgi prasīja no ministrijām izstrādāt Partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju par ES fondiem 2014.–2020. gada plānošanas periodā un darbības programmu, kā arī, vadoties pēc tiem, ministrijām gatavot politikas plānošanas dokumentus, pamatojoties uz plānoto investīciju teritoriālo kartējumu, kas balstās uz datu analīzi par nabadzības līmeni visos Latvijas reģionos un pilsētās. Tika iesniegti vairāki desmiti konkrētu priekšlikumu. Daudzi tika ņemti vērā.
Nekaitīgai deinstitucionalizācijai vajag naudu un loģiku
Kā liels LPS un komitejas sasniegums vērtējama ievērojama finansējuma pārdale par labu pašvaldībām LM iecerētā stratēģiskā atbalsta mērķa īstenošanai – valsts sociālās aprūpes centros mītošo 700 klientu deinstitucionalizācijai. Mēs prasījām līdzekļus, lai varētu šiem cilvēkiem sagatavot mājokļus, nodrošināt sociālā darba speciālistus un palielināt viņu skaitu, kā arī nodrošināt psihiatrijas pakalpojumu pieejamību.
Neatlaidīga un uzstājīga darba rezultātā tas lielā mērā ir izdevies. Kopā ar profesionālajām organizācijām LPS panāca ievērojamus uzlabojumus atbilstoši pašvaldību vajadzībām un interesēm divos konceptuālos politikas plānošanas dokumentos sociālajā jomā – “Pamatnostādnēs sociālā darba attīstībai 2014.–2020. gadam” un “Pamatnostādnēs sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.–2020. gadam”, tomēr ne visās pozīcijās.
Pašvaldību pansionātus nedrīkst atstāt vienus!
LPS iebilda pret to, ka valsts politikas plānošanas dokumenta projektā tiek diskriminētas pašvaldības, to iestādes un šo iestāžu klienti. Specifiskais politikas mērķis – pilnveidot klienta individuālajām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu sniegšanu sociālās aprūpes institūcijās, uzdevums Nr. 17 – izveidot sociālās aprūpes institūcijās tādu pakalpojuma infrastruktūru, lai nodrošinātu klientam ērtu un draudzīgu vidi un uzdevums Nr. 18 – nodrošināt sociālās aprūpes institūciju klientu vajadzībām atbilstošu sociālo aprūpi un funkcijas stabilizējošus pakalpojumus, tajā skaitā palielinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, definēts pareizi, jo aprūpe institūcijās ir neatņemama sociālo pakalpojumu struktūras sastāvdaļa un tai jābūt kvalitatīvai. Taču nav pieņemams, ka Labklājības ministrijas ieskatā valsts budžeta līdzekļi šā mērķa un uzdevumu realizēšanai ir jāiegulda tikai valsts sociālās aprūpes institūcijās, ignorējot pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, kam ir tieši tādas pašas problēmas un vajadzības kā VSAC.
Demogrāfiskie un sociāli ekonomiskie procesi, kas norisinās valstī, ir valdības realizēto politiku rezultāts, taču to sekas jāmazina un jānovērš pašvaldībām. Šādi to autonomās funkcijas tiek paplašinātas un padziļinātas un to realizēšanai nepieciešams papildus arvien vairāk finanšu, kas netiek ņemts vērā, veidojot pašvaldību budžetu ieņēmumu daļu. Visvairāk tas attiecas uz sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sfēru. Mēs prasījām, lai projektā tiktu iekļautas pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas (PSAC), kuru precīzi aprēķinātie izdevumi tiktu segti vai nu no struktūrfondu, vai valsts budžeta līdzekļiem.
Specifiskais politikas mērķis: pilnveidot klienta individuālajām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu sniegšanu sociālās aprūpes institūcijās
Izveidot aprūpes institūcijās tādu pakalpojuma infrastruktūru, lai nodrošinātu klientam ērtu un draudzīgu vidi LVL
16 853 920, VB
17.1. Veikt ēku sakārtošanas darbus (ēku renovācija vai rekonstrukcija, ūdensapgādes un apkures sistēmu renovācija, iekšējo elektrotīklu sistēmas sakārtošana) 2015/I–2020/IV LM PSAC LVL
13 617 505, VB
17.2. Veikt pasākumus higiēnas prasību un vides pieejamības nodrošināšanai 2014/I–2014/IV LM PSAC LVL
1 106 324, VB
17.3. Veikt ugunsdrošības sistēmas sakārtošanas darbus 2014/I–2020/IV LM PSAC LVL
504 248, VB
17.4. Nodrošināt materiāli tehnisko bāzi (t.sk. autotransports) klientu sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un brīvā laika pavadīšanas nodrošināšanai 2014/I–2020/IV LM PSAC LVL
1 625 843, VB
Nodrošināt aprūpes institūcijās dzīvojošo klientu vajadzībām atbilstošu aprūpi un funkcijas stabilizējošus pakalpojumus, tajā skaitā palielinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību LVL
2 268 206, VB
18.1. Iekārtot veselības punktus PSAC 2014/I–2020/IV LM PSAC LVL
158 041, VB
18.2. PSAC papildus izveidot ārstniecības personu amata vietas 2014/I–2020/IV LM PSAC LVL
2 110 165, VB
Taču valdības nostāju šajā jautājumā mums neizdevās izmainīt.
Komiteja savā sēdē, kā arī LPS Valde izskatīja un atbalstīja 2013. gada 16. oktobra Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienības (LPSAIA) kopsapulces rezolūciju “Par sociālo pakalpojumu attīstību”, kurā teikts:
“Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienība (LPSAIA) vērš uzmanību uz to, ka kopš 2009. gada reģionālās reformas, kas sākās vienlaicīgi ar ekonomisko krīzi, Latvijas pašvaldību sociālās aprūpes institūcijas ir strādājušas “izdzīvošanas” režīmā – mums nav resursu attīstībai.
Redzot Igaunijas, Lietuvas un Polijas pašvaldību sociālo aprūpes institūciju attīstību, izaugsmi un pakalpojuma sniegšanas kvalitātes nodrošinājumu, kas balstās uz labas un mūsdienīgas iekšējās infrastruktūras bāzi (funkcionālās gultas, pacēlāji, ēdināšanas galdi, mobilās vannas utt.), kuras izveidei izmantoti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, ir neizpratne par mūsu valsts sistēmu, kas paredz sociālās aprūpes institūcijās izveidot tādu pakalpojuma infrastruktūru, kas nodrošinātu klientam ērtu un draudzīgu vidi, vajadzībām atbilstošu sociālo aprūpi un funkcijas stabilizējošus pakalpojumus, tajā skaitā palielinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, neparedzot šiem mērķiem ne valsts budžeta, ne Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Igaunija, Lietuva un Polija ir sniegušas atbalstu un novirzījušas Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus šiem mērķiem. Latvija arī ir Eiropas Savienības dalībvalsts, bet nav saprotams, kāpēc mūsu politiķi šo jautājumu ignorē – gan šajā, gan nākamajā plānošanas periodā nav plānots novirzīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzēju iekšējās infrastruktūras atjaunošanai un sociālās aprūpes pakalpojumu uzlabošanai. Latvijas iedzīvotājiem, kuri ar saviem nodokļiem pildījuši un pilda valsts budžetu, ir tiesības saņemt kvalitatīvus sociālās aprūpes pakalpojumus.
Situācijā, kad valsts rūpējas tikai par Labklājības ministrijas pārziņā esošajiem valsts sociālās aprūpes centriem, kuru darbinieku algas tika paaugstinātas jau 2013. gada janvārī, mēs vēršam Latvijas pašvaldību uzmanību uz to, ka arī pašvaldību aprūpes institūcijās strādājošie dara tikpat svarīgu un atbildīgu darbu. Arī pašvaldību aprūpes institūciju darbinieki tāpat kā valsts aprūpes centru darbinieki ir pelnījuši atalgojuma paaugstināšanu. Kvalificēta personāla trūkums ir tieši saistīts ar atalgojuma līmeni, un tuvākajos gados situācija var kļūt katastrofāla. Jau šobrīd mums ir grūtības izpildīt prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši kvalificētu darbinieku nodrošināšanai aprūpes institūcijās.
Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienības kopsapulce aicina Latvijas pašvaldības:
• ieplānot 2014. gada budžetos finansējumu pašvaldību sociālās aprūpes institūciju darbinieku atalgojuma paaugstināšanai vismaz valsts sociālās aprūpes centru atalgojuma līmenī;
• iespēju robežās rast finansējumu tādas pakalpojuma infrastruktūras izveidei Latvijas pašvaldību sociālās aprūpes centros, kas nodrošinātu klientam ērtu un draudzīgu vidi, vajadzībām atbilstošu sociālo aprūpi un funkciju stabilizējošu pakalpojumu.”
Šī rezolūcija tika adresēta arī valdībai un Saeimai. Jautājumu par pašvaldību pansionātu drošības un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai nepieciešamo finansējumu izskatīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs, taču risinājumu neguva. Komiteja un LPS turpinās darbu šajā jomā, jo jāveido loģisks, līdzsvarots, iedzīvotāju sociāli ekonomiskajai situācijai atbilstošs pakalpojumu tīkls, kurā ir cilvēka dzīves dažādos posmos un dažādiem veselības un pašaprūpes līmeņiem atbilstošs pakalpojumu klāsts gan mājās, gan institūcijās. Pašvaldībām nav pieņemama dažu NVO dogmatiskā nostāja pret institucionālo aprūpi kā tādu. Jo mūsu valsts realitāte – nepietiekami daudzveidīgi sociālās aprūpes un medicīniski sociālās rehabilitācijas pakalpojumi iespējami tuvu klientu dzīvesvietai, ierobežotā paliatīvās aprūpe pieejamība, neattīstītā psihiatriskā primārā veselības aprūpe, kā arī iedzīvotāju zemie ienākumi rada paaugstinātu pieprasījumu gan pēc valsts, gan pašvaldību finansētiem ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumiem, nevis pašvaldību nevēlēšanās, kā to mēģina traktēt gan šīs dažas NVO, gan dažkārt arī ministrijas ierēdņi.
Bez adekvāta atalgojuma un sociālajām garantijām paliksim bez sociālajiem darbiniekiem
LPSAI rezolūcijā viens no diviem svarīgākajiem jautājumiem, kam nepieciešams nekavējošs risinājums, ir arī sociālā darba speciālistu un sociālās jomas institūcijās strādājošo darba smagumam un sarežģītībai atbilstošs atalgojums. Šis jautājums noteikti jārisina pašvaldībām kā darba devējām, bet valstij tās politikas realizēšanai sociālajā jomā arī ir pienākums atbalstīt sociālā darba speciālistus. Šāda prakse nelielā apmērā bija līdz krīzes sākumam, kad valsts līdzfinansēja sociālos darbiniekus, kuri strādāja ar bērniem un ģimenēm. Krīze beigusies, bet uz tās laiku apturētais līdzfinansējums netiek atjaunots.
Tādēļ LPS nesaskaņoja Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 26. maija noteikumos Nr. 484 “Noteikumi par valsts mērķdotāciju apmēru un nosacījumiem sociālo darbinieku amatalgu paaugstināšanai””, jo nepiekritām Labklājības ministrijas viedoklim, ka nav racionāli atjaunot pasākumu, kas konsolidācijas rezultātā bijis iesaldēts kopš 2009. gada 1. jūlija, tādēļ ka pieņemtas Pamatnostādnes sociālā darba attīstībai 2014.–2020. gadam.
Mērķdotācija atalgojumam sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar ģimeni un bērniem, tika ieviesta ar īpašu mērķi – palielināt darbinieku skaitu, kuri strādā ar šo mērķa grupu, un uzlabot darba kvalitāti. Un progress tika panākts. Krīze šo progresu pārtrauca, taču demogrāfiskā situācija valstī prasa, lai darbs ar ģimenēm un bērniem notiktu vēl aktīvāk un mērķtiecīgāk. Pamatnostādnēs nav paredzēts finansējums sociālo darbinieku atalgojuma palielināšanai, kā arī specializācijas veicināšanai. Tas nozīmē, ka būtībā Labklājības ministrija ir atteikusies no šā sociālā darba kā specializēta prioritārā virziena veicināšanas. LPS šādu nostāju neatbalsta un uzskata, ka tad, ja valsts savā politikā ir noteikusi prioritātes, to īstenošanā jāiegulda arī nepieciešamais finansējums.
Ļaujiet pašvaldībām saimnieciski darboties!
Vēl viens ļoti svarīgs jautājums, kurā atšķiras mūsu nostāja un Labklājības ministrijas, kā arī valdības nostāja, ir pašvaldību tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību un šajā gadījumā tieši ar sociālo uzņēmējdarbību. LPS nesaskaņoja koncepcijas projektu “Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā”, jo nepiekrita LM darba grupas viedoklim, kas iezīmēts koncepcijas projektā, ka sociālās uzņēmējdarbības risinājumi ir iespējami tikai privātajā sektorā.
LPS uzskata, ka jāparedz iespēja sociālajā uzņēmējdarbībā realizēt publisko un privāto partnerību, kas ir plašs sadarbības mehānisms ES vecajās dalībvalstīs. Tāpat LPS uzskata, ka pašvaldības nodrošinātajiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme saimnieciskās darbības attīstībā, nodarbinātības un ar to saistīto sociālo problēmu risināšanā tās teritorijā. Situācijā, kad privātā sektora aktivitāte (spēja/vēlme) iesaistīties kādā no saimnieciskajām aktivitātēm daudzās pašvaldību teritorijās Latvijā ir ļoti zema un redzama tirgus nepilnība, nepieciešama pašvaldību inovatīva un vieda iesaiste dažādu ekonomisku un sociālu jautājumu risināšanā, tostarp arī – izveidojot un nostabilizējot sociālu uzņēmumu, ko perspektīvā var nodot privātai pārvaldīšanai.
Mēs uzsvērām, ka pašvaldībām ir būtiska loma sociālo uzņēmējdarbību sekmējošas vides veidošanā un šādu uzņēmumu attīstībā, kur pašvaldības savu ieguldījumu var nodrošināt ar vairāku atbalsta instrumentu palīdzību. Pašvaldības, balstoties uz normatīvā regulējuma iespējām attiecībā uz pašvaldību tiesībām rīkoties ar savu mantu (nekustamo īpašumu), varētu kustamās mantas nomas līgumu sociālās uzņēmējdarbības gadījumā noslēgt uz laiku ne tikai līdz pieciem gadiem, zemes nomas līgumu uz laiku līdz 30 gadiem un cita nekustamā īpašuma nomas līgumu līdz 12 gadiem. Pašvaldībām sociālās uzņēmējdarbības atbalstam iespējams izmantot arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piemērošanu un aizdevumu un galvojumu (uzņēmumiem, kuros pašvaldības kapitāla daļa pārsniedz 50%) piešķiršanu.
LPS piekrita, ka nepieciešams tāds tiesiskais ietvars, kas ļautu efektīvi ietvert visas sociālajam uzņēmumam raksturīgās iezīmes, un atbalstīja LM darba grupas sociālās uzņēmējdarbības attīstībai priekšlikumu izstrādāt jaunu likumu, kurā būtu iekļauti bezpeļņas uzņēmuma principi.
Valdība nevēlas vai nespēj nodrošināt pašvaldību darbam nepieciešamo informāciju
Vēl viens aktuāls jautājums, ko daudz risinājām arī komitejas sēdēs šai starpkongresu laikā, ir datubāzes un to savietošana un efektīva izmantošana ātrai un kvalitatīvai lēmumu pieņemšanai, lai sniegtu palīdzību un pakalpojumus iedzīvotājiem.
Latvijas Pašvaldību savienība nesaskaņoja Labklājības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi”, jo svarīgākie iebildumi bija šādi:
nav definēts projekta nepieciešamības mērķis;
projekta izdošanas pamatojums ir Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta trešā daļa, bet tajā nav noteikts pašvaldībām nodot datus Labklājības ministrijai par pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem;
nav paredzēts finansējums starpsistēmu moduļa izstrādei, ar kura palīdzību plānots iegūt datus no pašvaldību datubāzēm tiešsaistē (iespējams, ka izstrādes ir paredzētas LM pusē, bet tādas pašas izstrādes jāparedz pašvaldību pusē trīs programmatūrām, kas tiek izmantotas Kandavas novada, Daugavpils pilsētas un pārējās pašvaldībās);
nav paredzēts finansējums un apzināts izstrādes darbu apjoms pašvaldību programmatūru pielāgošanai, kāds radīsies, lai nodrošinātu tiešsaistes datu nodošanu LM sistēmai;
nav paredzēts finansējums un apzināts izstrādes darbu apjoms pašvaldību programmatūru pielāgošanai, kāds radīsies, lai ieviestu LM sistēmas jaunievedumus, kas tiek plānoti 2015. un 2016. gadā;
nav paredzēts finansējums pašvaldību programmatūru pielāgošanas (izstrādes) darbu uzturēšanai, kas veido 10–15% no izstrādes izmaksām – šie uzturēšanas izdevumi radīsies kā papildu izdevumi pašvaldībām, ja tiks īstenoti veicamie darbi;
visi izstrādes darbi ir LM iecerētie, nevis pēc pašvaldību iniciatīvas ieviešamie, tāpēc uzskatām, ka LM ir jāparedz līdzekļi šo darbu veikšanai pašvaldībās un jānodrošina arī turpmākā to uzturēšana;
neatbalstām LM ieceri datu apmaiņu ar 119 pašvaldībām veikt, apejot Valsts informācijas sistēmu savietotāju.
Pagaidām problēmu pārlikt uz pašvaldībām neizdevās. Kas tālāk?
Vēl viens jautājums, kas radīja milzu spriedzi gan sabiedrībā, gan pašvaldībās, gan LPS un mūsu komitejā, bija saistīts ar valdības negatavību elektroenerģijas tirgus atvēršanai mājsaimniecībām šāgada 1. jūlijā. Tika izcīnītas ļoti smagas cīņas, lai nepieļautu, ka valdība ar vieglu roku pārliek visu atbildību – gan morālo, gan finansiālo – par šā lēmuma sekām uz pašvaldībām. Neiedziļinoties šo sarežģīto un pretrunīgo diskusiju un cīņu atspoguļojumā, mūsu nostājas kvintesence ir vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, pēc kuras viņa personīgi iesaistījās šā jautājuma risināšanā.
Par elektroenerģijas tirgus atvēršanas ietekmi uz iedzīvotājiem un pašvaldībām
Ļoti cienītā L. Straujumas kundze!
Latvijas Pašvaldību savienība atzinīgi vērtē Jūsu nostāju jautājumā par elektroenerģijas tirgus atvēršanas laika pārskatīšanu un iespējamo attālināšanu.
Neraugoties uz to, ka šis jautājums valdībā un politiskajās aprindās ir apspriests vairākus gadus, tagad, kad līdz 1. aprīlim palicis mazāk par diviem mēnešiem, nākas konstatēt, ka šajā jautājumā iesaistītās ministrijas nevar piedāvāt iedzīvotājiem un pašvaldībām skaidri saprotamu, izmaksu ziņā efektīvu un finansiāli pamatotu elektroenerģijas sadārdzināšanos kompensējošu mehānismu.
LPS savus priekšlikumus un argumentus šajā jautājumā vairākkārt darījusi zināmus Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, iepriekšējai valdībai un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, taču vienots skatījums uz šo problēmu un tās risinājums pēc būtības nav panākts.
LPS nevar piekrist un noraida vēlmi pieņemt lēmumus, kas pēc 1. aprīļa izraisīs lielus sabiedrības protestus, vēršanos pret valdību, bet pirmām kārtām pret pašvaldībām, ja tām atbilstoši noteikumiem būs jāadministrē kompensācijas izmaksas iedzīvotājiem.
LPS redzējums par situāciju
Pašlaik pastāvošie sociālā atbalsta instrumenti attiecībā uz izmaksām par elektroenerģiju tiek pilnībā uzturēti no AS “Latvenergo” līdzekļiem – 26,88 miljonu eiro apmērā. Plānotais mērķdotācijas apjoms 2013. gada deviņos mēnešos ir 3,8 miljoni eiro, 2015. gadā – 5,12 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka valsts atbalstu piecu eiro apmērā par pirmajiem 100 kW/h elektroenerģijas varēs saņemt tikai 11% mājsaimniecību.
Nepietiekami kompensējot elektroenerģijas sadārdzinājumu, padziļināsies trūcīgo un maznodrošināto iedzīvotāju nabadzība, pieaugs neapmierinātība ar valsts politiku.
Lai gan trūcīgo iedzīvotāju skaits samazinās, taču tas joprojām pārsniedz pirmskrīzes līmeni – 2012. gadā – 185 146 personas, 2013. gadā, pēc LM informācijas – 158 490 personu. Pēc pašvaldību statistikas datiem, 2012. gadā 90 978 mājsaimniecības saņēma dzīvokļu pabalstus. LPS uzskata, ka elektroenerģijas sadārdzinājuma kompensācijas kontekstā ir jāoperē ar datiem par mājsaimniecībām, jo kompensācija, loģiski spriežot, ir jāpiešķir mājsaimniecībai, nevis katrai personai, kura ietilpst mājsaimniecībā.
Latvijā mājsaimniecību izdevumi tikai siltumapgādē pārsniedz 16% no mājsaimniecību izdevumiem. Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka ES valstīs, ja izdevumi par enerģijas patēriņu pārsniedz 10% no mājsaimniecību izdevumiem, šāda situācija tiek definēta kā enerģētiskā nabadzība, un tādā gadījumā gandrīz visas dalībvalstis sniedz valsts atbalstu iedzīvotājiem.
Ne Ekonomikas ministrija, ne Labklājības ministrija nav aprēķinājusi, cik elektroenerģijas pabalsta administrēšana izmaksās pašvaldībām. Balstoties uz pašvaldību iesniegtajiem aprēķiniem, par pamatu ņemot vispieticīgākos normatīvus, LPS aplēsusi, ka mērķdotācijas administrēšanai pašvaldību līmenī nepieciešami 2,73 miljoni eiro gadā jeb 53% no paredzamā valsts atbalsta.
Lai apzinātu šos nesakārtotos jautājumus un vienotos par vienkāršāko, skaidrāko un no administrēšanas viedokļa izmaksu ziņā efektīvāko problēmas risinājumu, pēc LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa iniciatīvas šāgada 28. janvārī notika labklājības ministra U. Auguļa, ekonomikas ministra V. Dombrovska, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E. Cilinska un A. Jaunsleiņa tikšanās. 29. janvārī LM sagatavoja, un ministrs U. Augulis iesniedza Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” otrajam lasījumam.
3. februārī arī LPS iesniedza Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai savus priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam, kur būtiskākais bija akcentēt un precizēt ministru un LPS priekšsēža panākto vienošanos par 25.1 panta redakciju, jo ne darba grupas sēdē, ne komisijas sēdē LM iesniegtais priekšlikums neguva atbalstu.
LPS priekšlikums
25.1 pants. Valsts piedalīšanās elektroenerģijas cenas kompensēšanā
Atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajiem līdzekļiem valsts piešķir mērķdotāciju elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšanai iedzīvotājiem.
Mērķdotācijas administrēšanu veic Labklājības ministrija Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
Pašvaldības nodrošina Labklājības ministrijas izveidotajā datubāzu savietojamības un informācijas apmaiņas sistēmā to kompetencē esošos datus par personām/mājsaimniecībām, kas atbilstoši tiesību aktiem ir tiesīgas saņemt valsts piešķirto mērķdotāciju.
Taču arī šis priekšlikums tika noraidīts.
LPS uzskata, ka:
precīzi nosakot, kuri iedzīvotāji/iedzīvotāju grupas būs tiesīgas saņemt valsts palīdzību elektroenerģijas sadārdzinājuma kompensēšanai,
precīzi nosakot, kāds būs kompensācijas apmērs, tās izmaksas periodiskums un ilgums,
paredzot adekvātu finansējumu,
maksimāli izmantojot valsts un pašvaldību IT datubāzes un savietotājsistēmas un ievērojami samazinot administrēšanas izdevumus,
iestrādājot likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” LPS piedāvāto 25.1 panta redakciju,
ir iespējams nepieļaut būtisku lielas iedzīvotāju daļas nabadzības padziļināšanos un novērst sabiedrības neapmierinātību ar valdības politiku.
Visu šo cīņu rezultātā tika izstrādāts jauns likumprojekts – “Atbalsts trūcīgām un maznodrošinātām personām laikā no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. decembrim pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas”, kas atrodas Saeimā.
Veselības aprūpes sistēma joprojām hroniski slima
Veselības aprūpē situācija šai laikposmā palikusi nemainīgi neapmierinoša, un īpašas grūtības turpinājās slimnīcu darbā. Šajā jautājumā mūsu komiteja sastrādājās ar Latvijas Slimnīcu biedrības valdi. Mūsu nostāju pauž 2013. gada 25. oktobra vēstule Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
Par ārkārtas situāciju neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā
Godātais Ministru prezidenta kungs!
Latvijas Pašvaldību savienība vēršas pie Jums ar lūgumu ietekmēt un pārtraukt ilgstošo nepieļaujamo situāciju, kādā atrodas pašvaldību slimnīcas, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību (NMP). Jau ceturto gadu slimnīcas spiestas sniegt neatliekamo palīdzību lielākam skaitam valsts iedzīvotāju, nekā tam plāno līdzekļus Veselības ministrija, nosakot šā veselības aprūpes pakalpojuma kvotas.
Valsts deklarējusi, ka neatliekamo medicīnisko palīdzību ir tiesīgi saņemt un saņem visi cilvēki, kuriem tā nepieciešama. Slimnīcām, gan pildot šo valsts uzdevumu, gan mediķu morālo un juridisko pienākumu, ir jāsniedz šī palīdzība, un tās to arī dara – neatkarīgi no kvotām, bet gan reāli glābjot pacientus un dzīvības.
Tas ik gadu noved slimnīcas ļoti smagās finanšu krīzēs, kas izslēdz iespēju normāli plānot darbu un risināt citus iestādēm aktuālus jautājumus. Par pārstrādāto kvotu atmaksu nākas burtiski cīnīties, iesaistot masu medijus un sabiedrību. Laikā, kamēr izdodas izkarot no Veselības ministrijas samaksu par reāli izdarīto darbu – sniegtajiem NMP pakalpojumiem iedzīvotājiem, slimnīcas kreditē ministriju, valdību, paliekot parādā tiem preču un pakalpojumu sniedzējiem, kuru preces un pakalpojumi nepieciešami normālai ārstniecības iestādes funkcionēšanai.
Latvijas Pašvaldību savienība aicina valdību:
nekavējoties apmaksāt visus slimnīcu līdz šim brīdim jau sniegtos neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus, jo pretējā gadījumā slimnīcas novembrī būs spiestas paziņot, ka nevar pieņemt pacientus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai;
ne vēlāk kā 2014. gada 1. janvārī atcelt kvotas neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem;
pārskatīt un 2014. gada 1. janvārī ieviest veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, kas atbilst reālajām pakalpojumu izmaksām, jo, neraugoties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteikto dažādu pakalpojumu cenu pieaugumu, tas vairākus gadus netiek ņemts vērā, nosakot tarifus, kā arī izstrādāt tarifu pārskatīšanas mehānismu, mainoties sabiedrisko pakalpojumu cenām;
nekavējoties informēt pašvaldības un to ārstniecības iestādes par valdības plānu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju institūciju izvietojumā un attīstībā valsts teritorijā primārajā un sekundārajā līmenī.
Komiteja atbalstīja arī Latvijas Slimnīcu biedrības atklāto vēstuli valsts vadītājiem, kurā faktiski ir šīs jomas problēmu kvintesence, ko ik dienas vairāku gadu garumā izjūt iedzīvotāji un pašvaldības, tādēļ to iekļaujam atskaites tekstā.
“2013. gada 12. novembrī
LR Valsts prezidentam Andrim Bērziņam
LR Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim
LR Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai
LR veselības ministrei Ingrīdai Circenei
LR finanšu ministram Andrim Vilkam
ATKLĀTA VĒSTULE
Par veselības ministres Ingrīdas Circenes demisiju
Veselības ministrija joprojām ignorē kritisko situāciju slimnīcu sektorā ārpus Rīgas – netiek piešķirts pietiekams finansējums neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai pacientiem, tiek kvotēta iedzīvotāju ārstēšana un dzīvību glābšana, bet pārstrādes netiek kompensētas. Saistībā ar nespēju risināt ārkārtas situāciju mēs, zemāk parakstījušies Latvijas slimnīcu vadītāji, aicinām veselības ministri Ingrīdu Circeni atkāpties no sava amata.
Jau ceturto gadu Latvijas slimnīcas tiek novestas līdz finanšu krīzēm, jo Veselības ministrija neņem vērā reālo situāciju un finansējumu piešķir mazāka pacientu skaita ārstēšanai, nekā nepieciešams. Pagājušā gada dati liecina, ka mūsu valstī slimnīcās ievieto vidēji 10,3% no iedzīvotāju skaita. Taču valsts finansējums nodrošina tikai 9,6% iedzīvotāju hospitalizāciju. Tādējādi slimnīcām stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai jau gada sākumā tika piešķirts mazāks finansējums, nekā nepieciešams.
Latvijas slimnīcām uz sava rēķina nākas sniegt neatliekamo palīdzību lielākam pacientu skaitam, nekā Veselības ministrija ir plānojusi, piešķirot kvotas, neraugoties uz valsts deklarēto, ka neatliekamo medicīnisko palīdzību ir tiesīgi saņemt visi iedzīvotāji. Jāuzsver, ka arī Hipokrāta zvērests mediķiem uzliek par pienākumu sniegt medicīnisko palīdzību visiem, kam tā nepieciešama, nevis vadoties pēc Veselības ministrijas noteiktajām kvotām. Turklāt jāņem vērā, ka iedzīvotāju veselības stāvoklis arvien pasliktinās, tādēļ pacienti slimnīcās aizvien biežāk nonāk ar smagākām un ielaistākām saslimšanām, kuru ārstēšana izmaksā dārgāk. Rezultātā slimnīcām rodas pārstrādes, taču tās netiek kompensētas.
Šāgada otrajā pusē veselības aprūpei divas reizes piešķirts papildu finansējums kopumā 12,2 miljonu latu apmērā. Taču šis finansējums neparedz segt divu miljonu latu deficītu neatliekamās palīdzības sniegšanai pacientiem slimnīcās. Veselības ministrijas prioritātes ir mākslīgā apaugļošana, veselības aprūpes iestāžu infrastruktūras uzlabošana, tajā skaitā labi pelnošām privātām klīnikām, neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu noma un tamlīdzīgi. Tikmēr slimnīcas ir grūtībās un līdz maksātspējai nav nonākušas tikai tāpēc, ka neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz uz medicīniskā personāla atalgojuma un izdegšanas rēķina, jo tieši darbaspēka izmaksas veido visaugstāko izdevumu īpatsvaru. Tāpat zaudējumi tiek segti uz slimnīcu attīstības rēķina, kā arī nodarbojoties ar blakus saimniecisko darbību, sniedzot maksas pakalpojumus, lai spētu nodrošināt kvalitatīvu un Veselības ministrijas izvirzītajām obligātajām prasībām atbilstošu pakalpojumu sniegšanu. Tajā pašā laikā Veselības ministrijas noteiktie pakalpojumu tarifi jau vairākus gadus neatbilst reālajām izmaksām, kaut arī standarti un prasības nav mazinātas, bet tieši otrādi – tās paaugstinās un prasa vislielākos izdevumus no slimnīcām.
Diemžēl arī slimnīcu vadītāju tikšanās ar premjerministru Valdi Dombrovski nav nesusi augļus. Tā arī nav pildīti premjera solījumi rast risinājumu papildus piešķirtā finansējuma pārdalei par labu slimnīcu pacientiem ārpus Rīgas.
Jau vairākkārt esam lūguši Veselības ministriju ieviest finansēšanas principu, kas balstīts uz godīgu un vienlīdzīgu finansējuma sadali atbilstoši iedzīvotāju skaitam, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgas tiesības uz neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nav pārrēķināti kopš 2009. gada, kad tie tika samazināti par 20%. Šobrīd tie neatbilst reālajām pakalpojumu izmaksām. Tā, piemēram, pacienta dzīvības glābšana reanimācijā izmaksā ap 1200 latiem, bet slimnīcām tiek samaksāti 186 lati par pacientu. Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas, siltumenerģijas un medikamentu cenu pieaugums, ne PVN samazinātās likmes atcelšana, ne radušies izdevumi minimālās algas paaugstinājuma sakarā 2010. gadā.
Aicinām pārtraukt neētisko praksi kvotēt cilvēku dzīvību glābšanu un pieprasām nodrošināt veselības aprūpi pilnīgi visiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kā to paredz cilvēktiesības un Latvijas likumi!”
Uz pašvaldību rēķina sistēmu nesakārtosiet!
Otrs būtiskākais jautājums, kas izraisījis ne vien pašvaldību, bet arī mediķu un visas sabiedrības aktīvu protestu, ir likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas likums”. LPS konceptuāli iebilst pret valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu sasaisti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). LPS neatbalsta likumprojektā paredzēto valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu ietveršanu iedzīvotāju ienākuma nodoklī.
Ņemot vērā, ka jau ir pieņemta virkne lēmumu, kas samazina IIN ieņēmumus nākotnē (IIN likme līdz 2016. gadam saruks līdz 22%; ir palielināts ar IIN neapliekamais minimums un IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu, to paaugstināšanas iespējas plānots izvērtēt arī turpmākajos gados), līdz ar to būtiski samazinot arī pašvaldību potenciālos ieņēmumus, uzskatām, ka vēl papildu uzstādījums – daļu no IIN ieņēmumiem novirzīt veselības aprūpei – var radīt situāciju, kad pašvaldībām finanšu resursu nepietiks, lai kvalitatīvi nodrošinātu pamatfunkciju izpildi.
IIN ieņēmumi ir galvenais ienākumu avots pašvaldību budžetā. Uzskatām, ka veselības aprūpe Latvijā līdzīgi kā Igaunijā ir daļēji finansējama no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām vai finansējama pilnībā no vispārējiem valsts budžeta ieņēmumiem. Pašlaik šis likumprojekts atrodas Saeimā, kas izveidojusi darba grupu projekta sagatavošanai tālākai virzībai. Šajā darba grupā turpinām aizstāvēt un argumentēt mūsu nostāju.
Esam atvērti un pieejami
Ar protokoliem, kā arī citu informāciju par komitejas darbu var iepazīties LPS mājaslapā, infolapā un žurnālā “Logs”.
Jautājumiem un ieteikumiem cenšamies būt maksimāli pieejami. Sadarbojamies arī ar profesionālajām organizācijām un nevalstisko sektoru.
Norādot uz darīto un darāmo, saprotam, ka darba, protams, joprojām būs daudz. Tāpēc atkārtoti aicinām pašvaldību politiķus un veselības aprūpes un sociālā darba profesionāļus vēl vairāk iesaistīties mūsu komitejas darbā – tas viss mūsu kopējās lietas labā!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017