Svētdiena, 2026. gada 01. novembris 14:26
Vārda dienas: Ikars
LPS un Kultūras ministrijas sarunas
3. jūlijā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Kultūras ministrijas (KM) ikgadējās sarunās vienojās meklēt risinājumu kultūrizglītības finansēšanas problēmai, kā arī izskatīja jautājumu par Dziesmu un deju svētku nepārtrauktības nodrošināšanu un gatavošanos Latvijas valsts simtgadei.
Viena no karstākajām diskusiju tēmām bija par finansējumu profesionālās ievirzes izglītības programmām kultūras jomā, kur jau ilgāku laiku nav skaidrības par finansējuma sadalījumu. Šāgada sākumā LPS Izglītības un kultūras komiteja norādīja uz nepietiekamo finansējumu mūzikas un mākslas skolām, ņemot vērā, ka Ministru kabineta un LPS domstarpību un vienošanās protokolā tam paredzēts 100% valsts finansējums, bet realitātē visi līdzekļi netiek saņemti. Ar pašreizējo audzēkņu skaitu (apmēram 23 000 bērnu) papildus būtu nepieciešami pieci miljoni eiro gadā.
Kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kur tik lielā apmērā tiek finansēta mākslas un mūzikas profesionālā izglītība, un šajā procesā tomēr jāiesaistās arī pašvaldībām un vecākiem.
Sarunu rezultātā LPS un KM vienojās veidot darba grupu, kas izstrādās konkrētus nosacījumus mērķdotācijām profesionālās ievirzes izglītības programmām, definējot valsts pasūtījumu un procentuālo finansējuma sadalījumu starp valsti un pašvaldībām.
Sarunu prezentācijas un tikšanās videoieraksts atrodams LPS mājaslapā – ziņu sadaļas arhīvā un sadaļā – Videoieraksti.
LPS un Satiksmes ministrijas sarunas
Turpat meklējiet arī saistītos materiālus un videoierakstu no Latvijas Pašvaldību savienības un Satiksmes ministrijas (SM) sarunām, kas notika 19. augustā.
LPS un SM ikgadējo sarunu darba kārtībā bija finansējuma iespējas valsts un pašvaldību autoceļiem, sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana, kā arī citi kopīgi risināmi jautājumi.
Dienu iepriekš – 18. augustā notika LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa un satiksmes ministra Anrija Matīsa tikšanās, lai jau pirms sarunām pārrunātu būtiskākās tēmas un iezīmētu kopīgo viedokli.
Bez vietējo ceļu sakārtošanas valstij neizdosies īstenot nospraustās četras prioritātes – aizsardzību, drošību, izglītību un veselības aprūpi – tā uzskata gan Latvijas Pašvaldību savienība un tās vadītājs, gan satiksmes ministrs. Satiksmes ministrija nākamā gada budžetā papildus jau noteiktajai bāzei prasīs vēl 34 miljonus eiro vietējo ceļu un avārijas stāvoklī esošo tiltu sakārtošanai (patlaban bāze ir vairāk nekā 199 miljoni eiro, no kuriem 46,68 miljoni ir pašvaldību vietējiem ceļiem). Diemžēl vietējo ceļu sakārtošanai ES finansējums nav pieejams, izņemot tiem ceļiem, kas ved uz lauku saimniecībām vai vietējiem uzņēmumiem. Savukārt to ceļu sakārtošanai, kas ved uz izglītības iestādēm, finansējumu atliek lūgt no valsts.
Viens no sarunu tematiem bija arī izdevumu kompensēšana par sabiedriskā transporta pasažieriem, kuriem pienākas atvieglojumi. Lai kompensētu izdevumus, kas radušies saistībā ar tarifu palielināšanu Rīgā un Liepājā, nepieciešams vēl 2,1 miljons eiro. Ministrs atzina, ka šis finansējums būs jārod vai nu no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, vai arī nākamā gada budžetā. Puses vienojās, ka 2015. gadā vienotu tarifu ieviešanas rezultātā netiks palielināts pašvaldību budžetā nepieciešamais finansējums braukšanas maksas atvieglojumu kompensēšanai vispārējās izglītības iestādēs izglītojamiem.
LPS un Finanšu ministrijas sarunas
27. augustā Latvijas Pašvaldību savienība ikgadējās sarunās ar Finanšu ministriju apsprieda virkni jautājumu, kam būs būtiska ietekme uz pašvaldību ieņēmumiem un izdevumiem nākamajā gadā.
Tēmu lokā bija iespējamās minimālās mēneša darba samaksas izmaiņas, diferencētais neapliekamais minimums, pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļa ieņēmumu prognozes 2016. gadam un vidējam termiņam, pašvaldību aizņemšanās iespējas, jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ietekme uz pašvaldību budžetiem u.c.
LPS uzsvēra, ka Ministru kabinetam ir jāņem vērā – veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikā vai pieņemot lēmumus, kas atstāj negatīvu ietekmi uz pašvaldību budžetiem nākamajā gadā vai vidējā termiņā, nepieciešams šīs izmaiņas kompensēt.
Būtisku ietekmi uz pašvaldību izdevumu sadaļu varētu atstāt lēmums par pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu ar 2016. gada 1. septembri, kas papildus prasītu aptuveni 13 miljonus eiro 2016. gadā un jau 38 miljonus eiro 2017. gadā, kā arī minimālās mēneša darba samaksas palielināšana.
Finanšu ministrija pauda gatavību izvērtēt LPS priekšlikumus 2016. gada aizņemšanās nosacījumiem un aizņēmuma limita ietvaros pilnveidot pašreizējo aizņēmumu politiku.
LPS Domē
27. augustā Latvijas Pašvaldību savienības Domi par pašvaldību līdzdalību humanitārās palīdzības sniegšanā un projektu “Pašvaldību palīdzība Ukrainai” informēja Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops.
LPS un Latvijas Sarkanā Krusta palīdzības projektā Ukrainai iesaistījusies jau vairāk nekā puse novadu un pilsētu, un par pašvaldību atvēlēto naudu plānots iegādāties medicīnas iekārtas Ukrainas Čerņigovas pilsētas kara hospitālim. Vēl vairākās pašvaldībās deputāti atbalsta palīdzības projektu individuāli, ieskaitot līdzekļus Latvijas Sarkanā Krusta kontā, savukārt Priekules novads šovasar atbalstījis Ukrainas bērnu nometni Rucavā, tāpat ukraiņu bērnus nesen uzņēmusi Jēkabpils pilsēta. Tieša un aktīva sadarbība ir arī Rīgai, Jelgavai, Liepājai, Līvānu, Pāvilostas, Ogres un vēl citiem novadiem.
LPS Domes sēdes otrajā daļā piedalījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece korupcijas novēršanas jautājumos Ilze Jurča un viņas kolēģi, lai diskutētu par pašvaldību attiecībām ar KNAB un profilaktiskiem pasākumiem.
LPS Valdē
4. augustā LPS Valdes sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji informēja par 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas perioda stratēģiskā atbalsta mērķa (SAM) 5.3.1. “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas” atbalsta iespējām ūdenssaimniecības projektiem. Latvijai ir jānodrošina ES pievienošanās līgumā definēto Padomes direktīvas prasību izpilde par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, bet, kā liecina VARAM aplēses, atbalsts 126 miljonu eiro apjomā no ES fondiem sedz tikai daļu no Darbības programmā noteiktās pirmās investīciju prioritātes (notekūdeņu tīkla pieejamības veicināšana) un nepietiek nākamajām četrām prioritātēm.
Lai sakārtotu ūdenssaimniecības sistēmas jautājumus, LPS Valde atbalstīja priekšlikumu par neformālas darba grupas izveidi, tajā iekļaujot pārstāvjus no LPS, VARAM un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras. Galvenie uzdevumi darba grupai – finansējuma ieguldījumu mērķtiecīga novirzīšana maksimāli plašam pakalpojumu saņēmēju lokam, datubāzes izveide, aglomerāciju robežu pārskatīšana, Ministru kabineta noteikumu sagatavošana un izvērtēšana un kopīgas pozīcijas veidošana.
LPS komitejās
Tehnisko problēmu komitejā
Lai diskutētu par topošo Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu un sadarbību ar pašvaldībām nestandarta situācijās, LPS Tehnisko problēmu komitejas sēdē 30. jūnijā piedalījās arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Komitejas dalībnieki atzina, ka jaunajā likumā tikai daļēji atrisināti LPS un Lielo pilsētu asociācijas izvirzītie problēmjautājumi, tajā skaitā par kompetenču sadalījumu un lēmumu pieņemšanu. Tāpat, izstrādājot jauno likumprojektu, nav veikts pašreizējās civilās aizsardzības sistēmas darbības izvērtējums. Pretrunā ar likumu “Par pašvaldībām” likumprojektā paplašināta pašvaldību kompetence, paredzot papildu pienākumu – nodrošināt katastrofu pārvaldību, taču bez papildu finansējuma.
Pēc diskusijas ar ministru, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvjiem un Iekšlietu ministrijas vadību komiteja nolēma aicināt veidot darba grupu un Iekšlietu ministrijai, sastādot 2016. gada valsts budžetu, sadarbībā ar LPS risināt jautājumu par papildu finansējumu pašvaldībām civilās aizsardzības plānu izstrādei, precizēšanai un saskaņošanai, kā arī kopīgi ar Izglītības ministriju risināt jautājumu par obligāto apmācību civilās aizsardzības jautājumos augstskolās un vidējās speciālajās izglītības iestādēs un pēc apmacību programmas izstrādes – arī vispārizglītojošās skolās.
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
11. augustā LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē izskatīja divus jautājumus – biedrības “Patvērums “Drošā māja”” vadītāja un sociālā darbiniece Sandra Zalcmane un biedrības jurists Alvis Šķenders iepazīstināja ar sociālo pakalpojumu pieejamību patvēruma meklētājiem, un komitejas locekļi apsprieda plānotās izmaiņas asistenta pakalpojuma piešķiršanas nosacījumos.
Biedrībai “Patvērums “Drošā māja”” ir pieredze darbā ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem desmit projektos sešu gadu garumā. Pamatīgāk ar savu pieredzi viņi iepazīstinās izpilddirektoru septembra sanāksmē.
Ar darba kārtības otro jautājumu – Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajām izmaiņām asistenta pakalpojuma piešķiršanas nosacījumos pašvaldībās – klātesošie bija jau iepazinušies, un daļa pašvaldību arī iesūtījuši priekšlikumus Pašvaldību savienībai. Divas dienas vēlāk valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā” (projekts pieejams LM interneta vietnē, sadaļā Aktuāli – LM Dokumentu projekti).
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
Šajā dienā notika arī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde, kuras pirmā daļa bija veltīta ES fondu Darbības programmas stratēģisko atbalsta mērķu (SAM) un Rīcības programmas zivsaimniecības un lauksaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam aktualitātēm, īpašu uzsvaru liekot uz ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstīšanu un uzlabošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ekosistēmu aizsardzības darbībām, kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu, aizsargāšanu un attīstīšanu, kā arī pašvaldību iespējām no “lauku fondiem”.
Savukārt pētnieki Gints Klāsons un Uldis Spuriņš iepazīstināja ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pētījumu “Uzņēmējdarbība reģionos Latvijā: aktivitāte, sadarbība, konkurētspēja”, kam sekoja diskusija par uzņēmējdarbību reģionos un iespējām pašvaldībām atbalstīt uzņēmējus, ko vadīja LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane.
Šis pētījums pieejams LDDK mājaslapā, bet LPS padomnieču ziņojumi par darba kārtības pirmo jautājumu – LPS mājaslapā.
Citi notikumi
• 1. jūlijā LPS organizēja videokonferenci “Deinstitucionalizācija Latvijā – iespējas un izaicinājumi”, kurā kopā ar iesaistīto institūciju pārstāvjiem diskutēja par veselības un sociālpolitikas jautājumiem sakarā ar deinstitucionalizāciju. Videokonferencē piedalījās Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta speciālisti un plānošanas reģionu pārstāvji. Videoierakstu un prezentācijas meklējiet LPS mājaslapā – sadaļā Semināri un video/Videoieraksti.
• Turpat atrodams arī videoieraksts no dienu vēlāk notikušās videokonferences par darījumiem ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā piedalījās Latvijas Zemes fonda un Zemkopības ministrijas pārstāvji.
• 1. un 2. jūlijā Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica un LPS padomniece vides jautājumos Gunta Lukstiņa kopā ar vietējo pašvaldību un reģionālā līmeņa politiķiem un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem no 73 valstīm piedalījās Pasaules samitā par klimatu un teritorijām, kas norisinājās Francijas pilsētā Lionā. Samita dalībnieki uzsvēra vietējo pašvaldību lomu un pieņēma deklarāciju, kurā izteikts atbalsts kopīgai cīņai pret klimata izmaiņām, uzsvērta finanšu atbalsta nozīme teritoriju iniciatīvām un prasība iekļaut pašvaldību pasākumus nacionālajā ieguldījumā.
• 8. jūlijā Rugājos atvēra pirmo LPS un “Swedbank” memorandā ieplānoto bankomātu, kura atklāšanā bija klāt arī LPS padomniece Ivita Peipiņa. Saskaņā ar šo iniciatīvu 15 Latvijas novados, kur šobrīd nav neviena bankomāta, tiks uzstādīti “Swedbank” naudas izmaksas aparāti – to paredz šāgada aprīlī noslēgtais sadarbības memorands starp “Swedbank” un Pašvaldību savienību par finanšu pakalpojumu pieejamības paplašināšanu Latvijas reģionos.
• 13. jūlijā LPS padomnieks sporta jautājumos Guntis Apinis piedalījās represijās cietušo un bojāgājušo sportistu un sporta darbinieku piemiņas pasākumā Likteņdārzā, ko rīkoja Latvijas Sporta veterānu senioru savienības valde un Latvijas Sporta muzejs. Kopā ar savulaik pasaules labāko šķēpmetēju olimpisko čempionu Jāni Lūsi pasākuma dalībnieki iestādīja kociņu Latvijas pirmās olimpiskās čempiones Ineses Jaunzemes piemiņai.
• 16. jūlijā Latvijas Pašvaldību savienībā notika videokonference “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā”, kurā Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta pārstāvji informēja par atbalsta pasākumiem un iespējām iesniegt projektus finansējuma saņemšanai. Videoieraksts pieejams LPS mājaslapas sadaļā Semināri un video.
• 23. un 24. jūlijā Cēsīs notika konference “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai un savam novadam”, kurā piedalījās arī LPS pārstāvji. Konferences darba grupās tika diskutēts par pašvaldību atbalstu saviem novadniekiem ārvalstīs, uzņēmējdarbības veicināšanu kā priekšnosacījumu, lai paliktu vai atgrieztos Latvijā, kā arī citiem tematiem.
• No 22. līdz 24. jūlijam Eiropas Gada attīstībai Labas gribas vēstniece LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede, Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda, Ogres novada domes priekšsēdētājs Arturs Mangulis un Amatas novada domes ārējo sakaru koordinatore Rita Merca Zagrebā (Horvātijā) piedalījās attīstības izglītības un izpratnes veicināšanas mācību seminārā, kas tika organizēts LADDER projektā “Vietējās pašvaldības kā sadarbības attīstības izpratnes veicināšanas virzītājspēks”.
• Augusta pirmajā nedēļā Latvijā stažējās nevalstiskās organizācijas “Ukrainas asociācija kopienu organizāciju attīstībai” priekšsēdētājs Andrejs Krupniks no Odesas, un 6. augustā viņš viesojās Latvijas Pašvaldību savienībā, kur tikās ar LPS vecāko padomnieku Māri Pūķi un padomnieku Edvīnu Bartkeviču. Ukrainas nevalstiskās organizācijas vadītāju interesē LPS darbības metodes, pastāvīgās komitejas, sarunu sistēma ar valdību, pašvaldību funkciju izpilde un finansēšana un citi jautājumi.
• 12. augustā, ko visā pasaulē atzīmē kā Starptautisko jaunatnes dienu, dažādi šai dienai veltīti pasākumi notika vairākās Latvijas vietās, bet lielākais – atvērtās debates “Jauniešu līdzdalība sabiedrībā” – norisinājās Saeimā. Pasākumā piedalījās arī LPS jaunatnes lietu speciāliste Lelde Vazdiķe.
• 17. augustā Latvijas Pašvaldību savienībā notika videotiešraide par Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežošanas pasākumiem un ieteikumiem pašvaldību medību koordināciju komisiju darbam. Lai noteiktu Āfrikas cūku mēra jaunās riska zonas, ko paredz 14. augustā spēkā stājušies trīs Eiropas Komisijas lēmumi, valdība dienu vēlāk apstiprināja grozījumus šīs slimības likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībā. Videosanāksmi var noskatīties LPS mājaslapā, sadaļā Semināri un video/Videoieraksti.
• 26. augustā notika kārtējā LPS pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta tīkla darba diskusija par to, kā atbalstīt mazo biznesu, kam sekoja lauku attīstības speciālistu darba apkopojums un priekšlikumi 2016. gadam. Diskusijas videoieraksts pieejams LPS mājaslapā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
(0)
