Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 01:39
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Vai nogrēkojušies tiesneši jāžēlo vairāk nekā citi likumpārkāpēji?
Jēkabpils rajona tiesas tiesnesis Vladislavs Čeraps šā gada 15. aprīlī darbavietā atradies 2,74 promiļu alkohola reibumā. Tiesnešu disciplinārkolēģija 1. jūlijā atzinusi, ka viņš pieļāvis necienīgu rīcību un tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu, tāpēc nolēmusi piemērot disciplinārsodu – amatalgas samazināšanu par 20 procentiem uz vienu gadu.
Jēkabpils rajona tiesas priekšsēdētājs Valdis Muižnieks man apliecina, ka tiesnesim V. Čerapam tajā dienā, kad viņš tiesas telpās atradies alkohola reibumā, bijušas paredzētas tiesas sēdes. Līdz tiesas lietas izskatīšanai iereibušais gan nav ticis. Tiesas priekšsēdētājs viņu aizvedis uz alkohola reibuma pārbaudi, kas konstatējusi gandrīz trīs promiles.
Taču sīkāku informāciju – kā viss noticis, vai viņam jau agrāk bijuši līdzīgi vai citi pārkāpumi, kāda informācija sniegta Tiesnešu disciplinārkolēģijai un kas tajā runāts – V. Muižnieks nesniedz, vien paskaidro, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Neoficiāli no citiem avotiem uzzinu, ka V. Čeraps pirms tiesas sēdes saticies ar tiesas priekšsēdētāju, un pēc tiesneša stājas un valodas uzreiz bijis skaidrs – cilvēks ir alkohola reibumā. Priekšsēdētājs varbūt varējis pievērt acis – iereibušo aizsūtīt mājās, lai izguļ dzērumu, bet tiem, kas ieradušies uz tiesas sēdi, paziņot, ka tiesnesis saslimis… V. Muižnieka nostāja bijusi principiāla – viņš piedāvājis V. Čerapam doties uz alkohola reibuma pārbaudi, bet pēc tās sācis kārtot nepieciešamos dokumentus, lai ierosinātu disciplinārlietu.
Šobrīd V. Čeraps atrodas atvaļinājumā, uz telefona zvaniem neatbild. Darbā viņam jāatgriežas 27. jūlijā. Pēc V. Muižnieka teiktā, tikai tad, iespējams, varēšot uzzināt, kā vainīgais vērtē notikušo, vai pieņem piemēroto sodu vai ne, vai viņš plāno lēmumu pārsūdzēt.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, šobrīd arī priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Gunārs Aigars ar tiesas komunikācijas nodaļas vadītājas Rasmas Zvejnieces starpniecību aģentūrai LETA darījis zināmu, ka likumā nav paredzēta soda sankcija – tiesneša pārcelšana mazāk atbildīgā darbā. Tiesnesi Saeima apstiprina bez termiņa ierobežojuma konkrētai tiesu instancei. Turklāt rajona tiesa arī ir pirmā līmeņa jeb zemākā instance.
G. Aigars teic, ka konkrētajā disciplinārlietā piemērotais sods – amatalgas samazinājums par 20% uz gadu – pēc būtības rada materiālās sekas – tiesnesim ir mazāk atalgots darbs.
Rajona tiesu tiesnešu alga atkarībā no kvalifikācijas ir Ls 1157 – 1561. Pēc neoficiālām ziņām, V. Čerapa alga ir ap Ls 1300, tātad viņš zaudētu ap Ls 250.
Vieglu sodiņu vai atbrīvošanu no darba?
Vairāki jēkabpilieši jau paspējuši paust savu neapmierinātību, sak, kā tad tā – tik smags pārkāpums, bet no darba neatbrīvo? Dzērājšoferus neviens nežēlojot, viņiem sodi esot nesalīdzināmi bargāki. Vai tiesnesis, kas pats ir pārkāpējs, drīkstot tiesāt citus?
Jēkabpils tiesas priekšsēdētājs V. Muižnieks uz to atbild tā: "Es nebūtu bijis pārsteigts, ja tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums būtu bijis par atbrīvošanu. Patiesībā ne jau tikai tiesneša atrašanās darba vietā dzērumā ir rupjš ētikas normu pārkāpums – tāds tas būtu arī tad, ja iereibis tiesnesis atrastos uz ielas vai kādā citā sabiedriskā vietā. Taisnības labad gan jāteic, ka sods par algas samazinājumu 20 procentu apmērā uz vienu gadu – ir bargākais sods, ko disciplinārkolēģija var piemērot. Tā gan ir tiesīga rosināt vainīgo atbrīvot no darba, bet šajā gadījumā tas netika darīts."
Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs intervijā "Latvijas Avīzei" sodu V. Čerapam nosauc par kuriozu un dod tam asu vērtējumu: "Iznākumā – viegls sodiņš, kaut gan uzskatu, ka tādi nedrīkstētu strādāt tiesā. Esmu ierosinājis vairāk nekā 15 disciplinārlietas – nevienā gadījumā tiesnešu kolēģija nav uzskatījusi par nepieciešamu rosināt atbrīvošanu no amata." Tāpēc Tieslietu ministrija esot sagatavojusi priekšlikumus, kā mainīt tiesnešu disciplinārlietu izskatīšanas kārtību.
Lai tiesneši nelemtu par tiesnešiem
Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā 16. jūnijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Likuma grozījumi vēl jāakceptē valdībai un jāpieņem Saeimā. "Grozījumi paredz papildināt Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu ar kompetentām personām, kas nav tiesneši, bet kas darbojas tiesu sistēmas jomā vai ir saistīti ar to. Grozījumi izstrādāti ar mērķi vairot sabiedrības uzticību tiesnešu disciplinārlietu izskatīšanas procesam un tiesu sistēmai kopumā," vēsta Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice.
Pašlaik Tiesnešu diciplinārkolēģijas sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, četri Augstākās tiesas tiesneši, divi apgabaltiesu priekšsēdētāji, divi rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji un divi zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki. Nākotnē disciplinārkolēģijas sastāvu plānots papildināt ar tieslietu ministru, ģenerālprokuroru, tiesībsargu un Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģētu pārstāvi. Vienlaikus paredzēts samazināt Augstākās tiesas tiesnešu pārstāvniecību disciplinārkolēģijā – no četriem uz diviem.
Lietuvā reaģē bargāk
Līdzīgs gadījums šopavasar notika mūsu kaimiņvalstī Lietuvā. Viļņas apgabala tiesas tiesnesis Zenons Birštons ieradies darbā 0,56 promiļu alkohola reibumā, grīļojies, rupji lamājies, nav pakļāvies policistu prasībām. Lietuvas Valsts prezidente Daļa Grībauskaite aģentūrai LETA ziņo, ka vērsusies Tiesnešu padomē un lūgusi vainīgo tiesnesi atbrīvot no amata, norādot, ka viņš aptraipījis tiesneša vārdu, diskreditējis tiesu sistēmu un negatīvi ietekmējis cilvēku uzticēšanos šai sistēmai. Lietuvā visi tiesneši tiek iecelti un atcelti ar prezidenta dekrētu. Latvijā tiesnešus apstiprina Saeima bez termiņa ierobežojuma konkrētai tiesu instancei.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
