Kad, krievu administrācijas vajāta, paslēpos psihoneiroloģiskajā despanserā, mana ārstējošā ārste bija SAULĪTE. Katru dienu viņa mani iztaujāja par iemesliem, kāpēc esmu šeit, un es stāstīju par skolā piedzīvoto. Pēkšņi viņa vienā reizē mani pārtrauc un saka: "Šito jūs man nestāstiet, citādi man nāksies jūs atzīt par slimu!""Ko tad lai es stāstu?" Stāstiet par mātes slimību, par lielo slodzi..." Paldies ārstei Saulītei, ka mani paglāba no "diagnozes".Mani piedzīvojumi izlasāmi:tautastribunals.com. Arhīvā: "Pārmaiņu vējos".
Tā ka lai nu "psihiatri" neliekuļo!
Atvainojiet, 07.51 kļūdījos ar adresi: tautastribunals.eu