Rīga 13°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 19:21
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Šodien Saeimas ārkārtas sēdē Raimonds Vējonis nodos Valsts prezidenta svinīgo solījumu. To vēros Latvijas bijušie prezidenti, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji, ministri un citas amatpersonas.
Parasti Valsts prezidents savu komandu noformē, vēlākais, nedēļu pirms zvēresta nodošanas Saeimā. Andris Bērziņš savus padomniekus nosauca jau pirmajā nedēļā pēc ievēlēšanas, bet Raimonda Vējoņa padomnieki netika atklāti gandrīz līdz inaugurācijas dienai. Visticamāk, tādēļ ka viņam nebija laika nodarboties ar komandas veidošanu, jo bija jāturpina pildīt aizsardzības ministra pienākumi. Vējoņa priekšgājēji – Valdis Zatlers un Andris Bērziņš savus sadarbības partnerus sāka uzrunāt tūdaļ pēc ievēlēšanas, jo nebija aizņemti ar citiem darbiem.
Kad Vējonis saņēma Saeimas vairākuma atbalstu, skaidrs bija vienīgi tas, ka Valsts prezidenta kanceleju turpinās vadīt prezidenta Andra Bērziņa izvēlētais cilvēks Aleksandrs Bimbirulis – jurists, kurš Rīgas pilī ienāca no banku sektora. Viņš pastāstīja, ka 9. jūlijā jaunais Valsts prezidents dosies savā pirmajā ārvalstu vizītē uz Igauniju, lai tiktos ar Igaunijas Valsts prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, kā arī sniegtu interviju Igaunijas sabiedriskajā televīzijā. Tā ir tradīcija, ka Baltijas valstu jaunievēlēto prezidentu pirmā ārvalstu vizīte ir uz kādu no brālīgajām kaimiņvalstīm.
Padomniece Manika – pieredzējusi diplomāte
R. Vējonis par padomnieci ārlietās izraudzījies karjeras diplomāti, bijušo Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Eiropas lietās Maiju Maniku, kas strādājusi arī par ministrijas Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas vadītāju, kā arī Latvijas vēstnieci Zviedrijā un Latvijas pārstāvniecībā Ženēvā. Pēdējā darba vieta bija Latvijas pārstāvniecība Eiropas Savienībā, kamēr Latvija bija prezidējošā valsts. Viņas kolēģi pastāstīja, ka Maija Manika nekad nav rāvusies priekšplānā, bet vienmēr ļoti profesionāli veikusi savu darbu un ir viena no labākajām speciālistēm valstī ārējās ekonomikas jautājumos.
Juristes Jaunzemes liktenīgais pavērsiens
Par prezidenta padomnieci likumdošanas jautājumos piekritusi kļūt Saeimas Juridiskā biroja juriste Kristīne Jaunzeme, kuras profesionālā aizraušanās ir pašvaldību tiesības un, kā viņa atzinusi žurnālā "Jurista Vārds", autoritāte juristu vidū – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits. Jaunzeme savas darba gaitas sākusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, kur pa karjeras kāpnēm uzkāpusi līdz Juridiskā departamenta vadītājas amatam. Vēlāk kopā ar ministrijas valsts sekretāri Laimdotu Straujumu nodrošināja ministrijas funkciju pievienošanu Vides ministrijai. Studējusi arī Sirakūzu universitātē (ASV), kur ieguvusi maģistra grādu valsts pārvaldē.
Pēc atgriešanās no Amerikas viņa īsu brīdi strādāja par juristi Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejā un uz jautājumu, kāpēc šo darbu pametusi, atbildēja, ka tajā brīdī neesot sajutusi savu lietderību, jo uzticētie amata pienākumi nav snieguši profesionālu gandarījumu. "Saeimā katram juristam ir nodoti savi likuma projekti un atbildīgās komisijas, kur tos apspriež un pilnveido. Strādāju Tautsaimniecības un valsts pārvaldes komisijā. To nevar salīdzināt ar jurista darbu Valsts prezidenta kancelejā, kur uzmanības centrā ir prezidenta likumdošanas iniciatīvas, nereti jānovērš Saeimā radušās interešu sadursmes likumu projektos," sacīja Vējoņa padomniece.
Jaunzeme ir virzīta arī Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres amatam. Kad Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres krēslu bija spiesta atstāt Karīna Korna, Kristīni uzrunājusi Ilze Viņķele ar domu, ka parlamentāram sekretāram vispirms jābūt profesionālim, nevis politiskai figūrai. Tomēr "Vienotības" Saeimas frakcija nevēlējās šo amatu uzticēt personai, kas nav iestājusies partijā. Taču, ja Kristīne būtu iestājusies "Vienotībā", tad diezin vai tagad strādātu Vējoņa komandā.
Par Valsts prezidenta padomnieku ekonomikas jautājumos pieņemts vēsturnieks Andis Jēkabsons, kurš plašākai publikai nav zināms, bet ir pazīstams ārlietu resoram, jo tur nostrādājis piecus gadus – gan par trešo sekretāru Krievijas nodaļā, gan arī Latvijas ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā un ministrijas preses centrā. Viņš bijis arī attīstības vadītājs un preses sekretārs Pārtikas uzņēmumu federācijā, kā arī kopā ar Didzi Šmitu nodibinājis organizāciju, kas nodarbojas ar lobēšanu.
Pagaidām Valsts prezidentam nav sava preses sekretāra. Latvijā preses sekretāri ierasti atbild par kontaktiem ar presi un ļoti reti ir runas vīri, kā, piemēram, savulaik Teodors Sorensens, kurš, būdams augsta ranga intelektuālis, izveidoja ASV prezidenta Džona Kenedija tēlu. Iespējams, ka Vējonis pūlas atrast līdzīgu preses sekretāru.
Vējonim būs arī viens ārštata padomnieks nacionālās drošības jautājumos – bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, kura pamatdarbs ir Aizsardzības ministrijā, kur viņš strādā par ministra padomnieku informatīvo tehnoloģiju un starptautiskās drošības jautājumos.
Arī deputāta Belēviča palīdze
Valsts prezidenta kancelejas vadītājas vietnieces amats uzticēts aizsardzības ministra biroja vadītājai Egitai Kazekai, kas uz pusslodzi strādā arī par Vējoņa partijas biedra veselības ministra un Saeimas deputāta Gunta Belēviča palīdzi. Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā" neliek atstāt palīdzes amatu, ja vien pret to neiebildīs Valsts prezidents. Kazeka sacīja, ka vēl nav izlēmusi, vai šo pusslodzes darbu turpināšot, tas būšot atkarīgs no pamatdarba apjoma. Arī Prezidenta kancelejas vadītājs Bimbirulis joprojām ir Cēsu domes deputāts.
Vējoņa un Kazekas īpašās attiecības masu medijos apspriestas ne reizi vien, un Vējonis pat bijis spiests taisnoties, ka tās esot lietišķas, nekas vairāk. Kad Saeimas deputāti Vējoni ievēlēja valsts augstākajā amatā, viņa atbalstītāju vidū nebija ne sievas Ivetas, ne arī dēlu Ivo un Naura. Vēlāk politiķi, apspriežot vēlēšanu nianses, atzina, ka Vējonis ir tipisks latvietis, kas savus tuvākos cilvēkus cenšas turēt pēc iespējas tālāk no sabiedrības acīm. Turpretī tādi Valsts prezidenta amata kandidāti kā Egils Levits un Mārtiņš Bondars ieturot rietumniecisku stilu un nekautrējas nozīmīgajā viņu dzīves brīdī aicināt būt kopā arī ģimeni.
Lai neciestu tēva reputācija
Kad vēlējos sazināties ar jaunievēlētā prezidenta pilngadīgajiem dēliem Ivo un Nauri, kā arī māti Tatjanu, kas dzīvo privātmājā Ķegumā (Vējoņa tēvs Gunārs ir aizgājis mūžībā – M. L.), Aija Jakubovska, aizsardzības ministra preses sekretāre, kas bija vidutāja starp žurnālistiem un Vējoņa kungu, atbildēja, ka prezidents pēc inaugurācijas ļaušot intervēt tikai savu dzīvesbiedri Ivetu un ka uz intervijām žurnālisti jau gaidot rindā.
Man izdevās sazināties ar abu puišu skolotāju Vitu Spilbergu, kas strādā Ķeguma komercskolā. Viņai par Vējoņa dēliem esot vislabākās atmiņas. Ivo pēc vidusskolas beigšanas devies studēt ģeoloģiju, studijas gan neesot pabeidzis, bet Nauris iestājies Rīgas Stradiņa universitātē politologos, taču nomainījis augstskolu un studijas turpina Latvijas Universitātē.
Vējonis, būdams vides ministrs, nebija gan tik noraidošs pret žurnālistu vēlmi aprunāties ar tuviniekiem un manai kolēģei Daigai Čirkstei pirms dažiem gadiem izklāstījis, ka amatpersonām jārēķinās ar to, ka dzīve kļūst publiskāka. "Sabiedrība interesējas, ko dara ministra kundze, bērni. Ivetai šī uzmanība diez ko nepatīk. Dēliem arī jābūt "pareiziem", nevar atļauties blēņas darīt, jo cietīs tēva reputācija," toreiz atzina Vējonis.
Pieradis pie ainavas ar trīs upēm
Valsts prezidents izvēlējies palikt savā dzīvoklī Rīgā, nevis pārcelties uz prezidenta rezidenci Jūrmalā, kura, kā LTV sacījis Militārās policijas komandieris Tālis Majors, ir atbilstoši ierīkota, un sargiem ir vieglāk nodrošināt šī objekta drošību. Vējoņa vidutāja saziņai ar žurnālistiem Jakubovska ir norādījusi, ka Jūrmalas rezidence pašreizējā stāvoklī nav izmantojama ne augsta līmeņa reprezentācijai, ne dzīvošanai bez vismaz daļēja remonta. "Tie ir meli," saka eksprezidents Valdis Zatlers, jo pēc prezidentūras beigām kopā ar ģimeni to atstājis labā stāvoklī. Savukārt ēkas apsaimniekotāja akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" valdes loceklis Andrejs Milzarājs pastāstīja, ka rezidencei jānomazgā fasāde, jo tā ir kļuvusi zaļgana, un jānovērš defekti terasē, jo sala iespaidā ir bojātas flīzes. "Mums nekādas oficiālas sarunas par ēkas tehnisko stāvokli un turpmāko apsaimniekošanu ar Valsts prezidenta kanceleju nav notikušas. Visticamāk, vienosimies tad, kad prezidents būs stājies amatā," sacīja Milzarājs.
Kad Vējonis kopā ar ģimeni ievācās Ogres pievārtes daudzdzīvokļu nama trīsistabu dzīvoklī, lūk, ko viņš stāstīja žurnālistei: "Mūsu māja ir ļoti labā vietā. Pa guļamistabas logu var vērot saulrietu, pa viesistabas logu redzēt, kā saule aust. Izejot uz balkona, skatam paveras veselas trīs upes – Urga, Ogre un Daugava." Vējonis, būdams romantiķis un skaistuma mīļotājs, pieradis pie ainavas, ko nevēlas pamest.
Pašvaldība ir ierādījusi Vējoņa apsargiem atsevišķu dzīvokli. Militārās policijas pārstāvis Majors pastāstīja, ka no drošības viedokļa ir daudz grūtāk apsargāt dzīvokli nekā Jūrmalas rezidenci. Bet Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube LTV raidījumam "Rīta panorāma" atzinis, ka tagad izmaksas pieaugs, jo vajadzēs apsargāt divus objektus – arī Jūrmalas rezidenci nevar atstāt bez apsargiem.
Cik droši ir prezidenta kaimiņi?
Vai visi cilvēki, kas dzīvo vienā namā ar Vējoņa kungu, ir pārbaudīti no drošības viedokļa? Vai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība arī tām personām, kas ierodas ciemos pie Valsts prezidenta kaimiņiem? Drošības policija rakstiski atbildēja, ka šis jautājums esot jāadresē Militārajai policijai, jo tieši tā nodrošina Valsts prezidenta aizsardzību. Turpretī Nacionālo bruņoto spēku preses virsnieks Normunds Stafeckis norādīja, ka likums uzliek par pienākumu Militārajai policijai nodrošināt Valsts prezidenta un viņa ģimenes locekļu apsardzi, nevis pārbaudīt, cik droši kaimiņi ir prezidentam. Rodas jautājums – kā bija eksprezidentam Bērziņam, viņš taču arī dzīvoja vairāku dzīvokļu namā Vecrīgā? Šajā namā ir gan apsargs, gan uzstādītas drošības sistēmas, kas liedz iekļūt svešiniekiem, pastāstīja Bērziņa preses sekretāre Līga Krapāne.
Valsts prezidents Vējonis novembrī ievāksies Rīgas pilī, jo būvnieki sola, ka līdz tam laikam Valsts prezidenta administrācijai paredzētā Rīgas pils daļa būs atjaunota. Bet visa pils atdzims uz Latvijas simtgadi – 2018. gada 18. novembrī.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003