Svētdiena, 2026. gada 15. novembris 23:11
Vārda dienas: Leopolds, Unda, Undīne
Ķekavas novada Daugmales pagasta "Zeltkalnu" saimnieks Raitis Liepa secina: "Manu aptuveni astoņu hektāru zemes un meža gabalu dzelzceļa līnija pāršķērēs uz pusēm."
Attēlā aiz viņa – Lindai Feldmanei piederošā māja. Viņas ģimenei pirms četriem gadiem iegādātie "Robežnieki 1" būs jāpamet. Dzelzceļa līnija ies mājai pāri.
Latvijā uzsāktā starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošana pamatīgi aizķērusies. Rīgas Centrālajā stacijā un lidostā, kur būvniecība iesākta, – aptuveni par gadu, citur – par trim gadiem. Citur Latvijas teritorijā tā vēl nav pat sākusies. Iemesli, kāpēc būvniecība kavējas, ir vairāki. "Latvijas Avīze" skaidroja, kādi tie ir, kā arī devās pie dažiem lauksaimniekiem un māju īpašniekiem, kuriem paredzēts atsavināt daļu īpašumu plānotās trases teritorijā.
Latvijā uzsāktā starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošana pamatīgi aizķērusies. Rīgas Centrālajā stacijā un lidostā, kur būvniecība iesākta, –aptuveni par gadu, citur – par trim gadiem. Citur Latvijas teritorijā tā vēl nav pat sākusies. Tas nozīmē, ka līdz 2026. gadam – kā sākotnēji bija iecerēts – dzelzceļu nekad neuzbūvēs. Tagad plāno, ka dzelzceļš visā 263 kilometru garumā varētu būt izbraucams tikai 2030. gadā. Iemesli, kāpēc būvniecība kavējas, ir vairāki. "Latvijas Avīze" skaidroja, kādi tie ir, kā arī devās pie dažiem lauksaimniekiem un māju īpašniekiem, kuriem paredzēts atsavināt daļu īpašumu plānotās trases teritorijā.
Iemesli, kāpēc būvniecība kavējas, ir vairāki. Pirmkārt, nav skaidri zināms, vai, ņemot vērā strauji augošo būvniecības izdevumu sadārdzināšanos, pietiks naudas, lai turpmāko septiņu gadu laikā pabeigtu šo vērienīgo projektu.
Pirms sešiem gadiem lēsa, ka Latvijā "Rail Baltica" posma būvniecība varētu maksāt divus miljardus eiro. Bet tagad jau spriež, ka tai būs vajadzīgi aptuveni astoņi miljardi eiro. Ja tā, tad turpmāk ik gadu būvniecībā būtu jāiegulda miljards eiro. Bet pašlaik tā nav ne Eiropas Savienības ilgtermiņa, ne Latvijas budžetā.
Pagaidām Latvijā pamata trases būvniecībai pieejami vien 160 miljoni eiro, par kuriem turpmāko divu gadu laikā plāno uzbūvēt 13 kilometrus trases starp Iecavu un Bausku.
Otrkārt, krietni gausāk, nekā bijis plānots, notiek dzelzceļa būvniecībai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšana.
Likuma grozījumu apspriešanas gaitā Satiksmes ministrija citstarp atzina, ka tajos dzelzceļa līnijas posmos, kur projektēšana jau ir pabeigta, projekta īstenošanu kavē ilgā zemes atsavināšanas procedūra, īpaši tad, ja ar īpašnieku nevar vienoties par zemes labprātīgu atsavināšanu.
Lai veicinātu īpašumu atsavināšanu, šā gada 22. jūnijā Saeima steidzamā kārtā pieņēma grozījumus "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā. Tie paredz par labu valstij nodibināt servitūtu uz citām personām piederošajiem nekustamiem īpašumiem, ja tie atrodas "Rail Baltica" projekta īstenošanas teritorijā un ja tie nepieciešami izpētei un būvdarbiem. Likums nosaka, ka Satiksmes ministrijas pilnvarniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju veikt iepriekšēju zemes īpašuma izpēti, ja ar zemes īpašnieku par to nav panākta labprātīga vienošanās.
Šā gada sākumā Satiksmes ministrija ziņoja valdībai, ka 2023. gadā paredzēts atsavināt 56 nekustamos īpašumus un sākt vēl 493 nekustamo īpašumu atsavināšanas procedūras. Dzelzceļa vajadzībām provizoriski pavisam būšot vajadzīgi 1093 privātpersonām un 515 publiskām personām piederošie īpašumi.
Uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" Nekustamo īpašumu atsavināšanas un apsaimniekošanas departamenta vadītāja Jana Upeniece gan teic, ka nosaukt precīzu to atsavināmo īpašumu skaitu, kurus skar jaunā dzelzceļa līnija, vēl esot pāragri. Pašlaik zināms, ka dzelzceļa līnija varētu skart aptuveni 1700 zemes īpašumu, savukārt atsavināmo ēku un būvju skaits esot mazāks.
Pašlaik īpašniekiem neesot aizliegts tos pārdot vai iznomāt. "Tiklīdz ir Ministru kabineta lēmums par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu un zemesgrāmatā ir reģistrēta darījuma aizlieguma atzīme, ar īpašnieku sākam sarunas par pirkuma līguma noteikumiem," skaidro Jana Upeniece. "Atlīdzības apmēru nosakām, ievērojot sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju vērtējumu un īpašniekam radītos zaudējumus. Ja ar īpašnieku neizdodas vienoties, tad uz Ministru kabinetu un Saeimu Satiksmes ministrija virza likumprojektu par šā īpašuma piespiedu atsavināšanu."
Kopš 2018. gada atsavināšanas procedūra sākta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas apkārtnē. Šajos jaunās dzelzceļa līnijas izbūvei paredzētajos posmos tā pabeigta vairāk nekā 90% īpašumu, un ir sākušies būvdarbi.
Kopš 2022. gada vasaras atsavināšanas procedūra sākta Bauskas novadā. Pērn noslēgti pirmie septiņi īpašumu pirkuma līgumi. Šogad īpašumu atpirkšana turpinās, to plānots pabeigt 2024. gadā. Par lielāko daļu īpašumu Bauskas novadā prioritāri īstenojamās būvatļaujās valdības lēmumi jau ir pieņemti, un īpašnieki saņēmuši paziņojumus par pirkuma līgumu noslēgšanu. Tos noslēgs, tiklīdz beigsies atsavināmās zemes uzmērīšana.
Ziemeļu virzienā no Vangažiem līdz Igaunijas robežai pirmo 25 zemes gabalu atsavināšana sākta šā gada augustā. Plānotās dzelzceļa trases vidusposmā – no Vangažiem līdz Misai – atsavināšanu varētu sākt 2024. gada pirmajā pusgadā. Pašlaik no atsavināšanai kopskaitā paredzētajiem aptuveni 400 zemes īpašumiem ceturtajai daļai atsavināšanas procedūra jau ir sākusies.
Atsavināšanai pietrūkst laika
Jana Upeniece atklāj, ka pašlaik likumā noteiktajā kārtībā atsavināšanas procedūra ilgst apmēram pusotru gadu. Satiksmes ministrijā rīkotajās apspriedēs par atsavināšanas procedūras vienkāršošanu viens no priekšlikumiem bijis atteikties no Ministru kabineta lēmumiem, kas ļautu saīsināt atsavināšanas procedūru vismaz par pusgadu. Tiklīdz atsavināšanas komisija izlemtu par atlīdzības apmēru, kuram piekrīt īpašnieks, tā uzreiz ar viņu varētu noslēgt pirkuma līgumu. Taču Tieslietu ministrijā joprojām uzskata, ka Ministru kabineta uzraudzība jāsaglabā.
Lai ātrāk pabeigtu atsavināšanu, tika ierosināts noteikt piemaksu īpašniekiem līdz 20% apmērā.
Ar 2022. gada 31. martā izdarītajiem grozījumiem Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā par 5% palielināta atlīdzība no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, ja atsavināmais nekustamais īpašums īpašniekam ir vienīgā piederošā dzīvojamā telpa, kurā viņš dzīvo atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienā.
"Īpašumu atsavināšanas procedūrā daudz kas ir atkarīgs arī no zemes īpašnieka," atzīst Jana Upeniece. "Atgadās, ka procedūras noslēgumā pēkšņi īpašnieks maina viedokli par atlikušā, dzelzceļa būvei nevajadzīgā un teritorijas plānojuma prasībām neatbilstošā zemes gabala platības paturēšanu savā īpašumā. Bet tas nozīmē atkārtotas atsavināšanas darbības. Ja atlikusī zemes gabala daļa atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajām prasībām, tad valstij atpirkt to nav tiesību. Savukārt, ja nepietiekamās platības, apgrūtinājumu vai citu apstākļu dēļ tā nav izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, piemēram, veido trijstūri, kuru vairs nevar izmantot lauksaimniecībā, tad īpašnieka viedoklis jāņem vērā, proti, vai viņš vēlas vai nevēlas to paturēt savā īpašumā."
Jautāta, cik ir to īpašumu atsavināšanu, kuras skata tiesā, Jana Upeniece atbild, ka pagaidām to esot tikai divi. Viens īpašums atrodas Rīgā, bet otrs Mārupes novadā. Rīgā īpašnieci neapmierina, kā viņas īpašumā ir novērtēti atsevišķi augoši koki. Mārupes novadā mazdārziņu īpašniece atlīdzības vietā grib iegūt mazdārziņu citā vietā. Viņasprāt, īpašniekiem, kurus neapmierina piedāvātā atlīdzība, gan jāpatur prātā, ka tiesvedības dažkārt ilgst gadiem. Savukārt likums paredz, ka tiesa nosaka atlīdzību uz to dienu, kad tā bijusi noteikta.
Bez šīm pieminētajām tiesvedībām Rīgā vēl bijusi četru īpašumu piespiedu atsavināšana.
Kavē valsts noteiktā kārtība
Pēc Janas Upenieces teiktā iznāk, ka projekta īstenošanu iedzīvotāji aizkavē pat mazāk. Vairāk – valsts noteiktā kārtība projekta īstenošanā.
Uzņēmuma "Newsec" nekustamo īpašumu vērtētājs Jānis Gobiņš stāsta, ka visbiežāk vērtēšanu aizkavē tas, ka nesakrīt zemesgrāmatā un nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētie dati. Tāpat vienā zemes gabalā var būt izbūvētas inženierkomunikācijas vai veikti dažādi uzlabojumi, kuriem trūkst dokumentu.
"Cits šķērslis, kas aizkavē vērtēšanu, ir nelikumīga būvniecība, bez projekta dokumentācijas un ekspluatācijā nenodotas būves," turpina Jānis. "Tad nu jānoskaidro, vai uzbūvēto vispār var nodot ekspluatācijā un kādi izdevumi nepieciešami, lai to izdarītu."
Jana Upeniece atzīst, ka pats lielākais izaicinājums esot ļoti īsie termiņi, kādos jāpabeidz īpašumu atsavināšana. Parastos apstākļos tai nepieciešami vismaz divi gadi. Bet pašlaik sāktās atsavināšanas procedūras jāpabeidz pusotrā gadā vai pat vēl ātrāk. Atsavināšanai paredzētajos lauksaimniecības zemes gabalos nereti to īpašnieki iebilst robežu ierīkošanai, kamēr nav novākta labība. Ražas novākšanas iespējas vienmēr tiek paredzētas, ja līgumu noslēdz sezonas vidū.
***
"Rail Baltica" projekts
"Rail Baltica" projektu galvenokārt finansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI).
No 2015. līdz 2022. gada novembrim projekta īstenošanai Latvijā piešķirti 538 236 896 eiro, to skaitā ārvalstu finanšu palīdzības daļa 446 338 720 eiro.
_____________________________________________________________
Zemniekiem bažas par meliorāciju un ceļiem
Kā dzelzceļa līnijas projekts ietekmē saimniekus un māju īpašniekus, kuru īpašumi atrodas plānotās trases teritorijā?
Īpašumu cenas strauji kāpj
"Mani uztrauc tas, kā top šis vērienīgais projekts," teic Bauskas novada Codes pagasta lauksaimniecības uzņēmuma "Mālnieki" īpašnieks Uvis Slakteris. "Plānus taisa vienā kantorī, ar zemes izpēti nodarbojas otrā, zemi atsavina trešajā. Bet galā būs vēl būvnieks, kurš to visu īstenos dabā. Rodas iespaids, ka katrs projektā iesaistītais pašlaik atbild tikai par savu lauciņu, vienotas vadības trūkst. Iznākumā labā roka nezina, ko dara kreisā... Pagājušajā gadā mums teica, ka jau nākamā gada pavasarī atsevišķos posmos sākšoties būvdarbi. Pienācis rudens, bet nekas nenotiek. Pašlaik atsavināšanai paredzētā zemes gabala robežas pat nav iemērītas, tāpēc nekādu zemes pirkuma līgumu nevar noslēgt," novērojis lauksaimnieks.
"Dzelzceļa līnija šķērso manam dēlam Andrim piederošo zemnieku saimniecību "Eriņi"," stāsta Biruta Grantiņa. "Iznākumā zaudēsim pāri par desmit hektāriem iekoptas aramzemes. "Eriņi", protams, neizputēs, jo saimniecība ir pietiekami liela. Visvairāk esam nobažījušies par novērtējumu pirmajiem atsavināmās zemes gabaliem, kurus novērtēja jau pagājušā gada rudenī. Toreiz viena atsavināšanai paredzētā zemes hektāra novērtējums svārstījās 8000–10 000 eiro apmērā. Kopš tā laika jau pagājis gads. Bet zemes cenas strauji ceļas! Pašlaik hektārs jau maksā 10 000–12 000 eiro. Ja zemes pirkuma līguma vēl nebūs, tad arī šogad atsavināšanai paredzētajos zemes gabalos iesēsim labību."
"Ja man piederošais zemes hektārs pašlaik novērtēts par 10 000 eiro, tad, spriežot pēc publiski pieejamiem darījumiem, tāda tā vērtība pašlaik arī varētu būt," lēš Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecības "Zemīši" īpašnieks Kārlis Ķikurs. "Bet, ja šo summu man samaksās tikai pēc pusgada vai gada, tad zemei jau būs pavisam cita vērtība. Mulsina arī tas, ka zemes vērtēšanā nemaz neņem vērā mūsu ieguldījumus zemes auglības uzturēšanā, izmantojot tikai publiskajos sludinājumos pieejamos datus par līdzīgiem darījumiem ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi."
Kādā kārtībā paliks zeme?
Bauskas puses zemniekus uztrauc, kādā kārtībā viņiem paliks zeme pēc tam, kad dzelzceļa būvniecība būs pabeigta.
"Tajos dokumentos, kurus esam saņēmuši no Satiksmes ministrijas, viss izskatās skaisti," teic Biruta Grantiņa. "Mums apsolīts sakārtot gan meliorācijas sistēmu, gan izbūvēt ceļus pie mūsu mājām, kuras no dzelzceļa līnijas šķirtu vien aptuveni 150 metri. Vai šie solījumi tiks izpildīti, par to māc bažas. Nesakārtojot meliorāciju, pavasaros zemākās vietas applūdīs un vairs nebūs izmantojamas lauksaimniecībā."
"Mālnieku" saimnieks Uvis Slakteris stāsta, ka uz dzelzceļa rēķina viņam būšot jāzaudē aptuveni 15 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. "Mums, zemniekiem, sola, ka viss būšot kārtībā. Bet ar to vien nepietiek! Diemžēl tiem laukiem, kuros aizvadītajos gados savām vajadzībām kaut ko būvējis "Latvenergo", "Latvijas gāze" vai "Tet", visur meliorācija bijusi sapostīta. Tāpēc solījumu vietā vispirms gribētu redzēt meliorācijas atjaunošanas plānu."
Kārlis Ķikurs stāsta, ka Vecumnieku pusē no viņam piederošā zemes gabala astoņu hektāru platībā viņam atstāj tikai pusi. "Bet to pašu četros atsevišķos, mazos trijstūrīšos – katru hektāra platībā," skaidro viņš, "šajos trijstūrīšos es nekā nevarēšu iebraukt ne ar miglotāju, ne citu lauksaimniecības tehniku!"
Dzelzceļa līnijas novietojums mainās?
Ķekavas novada Daugmales pagasta "Zeltkalnu" saimnieks Raitis Liepa apgalvo, ka aizvadītajos trīsdesmit gados jaunās dzelzceļa līnijas novietojums esot vairākkārt pārplānots, tāpēc vietējie iedzīvotāji joprojām dzīvojot neziņā, kur tad īsti to būvēs.
"Pēc viena plāna bija paredzēts, ka dzelzceļa līnija ies pāri manai mājai," turpina Raitis Liepa. "Pēc otra plāna – apmēram puskilometru no "Zeltkalniem". Bet pēc pēdējā noprotams, ka tā šķērsos manu zemi apmēram simt metru no mājām. Īstenojot šo plānu, manu mantoto aptuveni astoņu hektāru zemes un meža gabalu dzelzceļa līnija pāršķērēs uz pusēm. Iznākumā zaudēšu apmēram pusotru hektāru, par ko, protams, man samaksās kaut kādu atlīdzību. Kāda tā būs, to vēl nezinu, jo nekas vēl nav piedāvāts. Pusotrs hektārs jau gan neko neizsaka. Tie zaudējumi vairāk būs morāli. Vienā pusē man paliks aptuveni divi hektāri zemes un tikpat liela meža platība. Otrā pusē – dzīvojamā māja, saimniecības ēkas un pārējā zeme."
Jautāts, kā dzelzceļš ietekmēs turpmāko dzīvi, Raitis Liepa atbild, ka viņu, kuram rit jau septiņdesmit trešais dzīves gads, tas, visticamāk, neietekmēs. Savulaik viņam gan bijis nodoms būvēt jaunu dzīvojamo māju. Bet labi, ka neesot to sācis. Pašlaik, kad ir tik daudz neskaidrību, vairs rokas neceļoties kaut ko darīt.
Ķekavas novada Daugmales pagasta "Robežnieki 1" māju īpašniece Linda Feldmane stāsta, ka jaunā dzelzceļa līnija un līdzās tai autoceļš ies tieši pāri mājām, kuras viņas ģimenei ar trim bērniem būs jāpamet.
"Par to, ka šeit būvēs dzelzceļu, pirms četriem gadiem nopērkot šo dzīvojamo māju, es gan zināju," turpina Linda. "Toreiz plānoja, ka dzelzceļa līniju būvēs aptuveni 300 metru attālumā no mūsu mājām. Bet par to, ka paralēli dzelzceļam būvēs autoceļu, uzzināju tikai 2022. gadā. Šis projekts manai ģimenei radīs lielus zaudējumus. Lai nopirktu šo māju, kas ir vienīgais mūsu īpašums, aizņēmos naudu bankā. Ņemot vērā jau vairākkārt paaugstinātās bankas procentu likmes, mēneša maksājums pieaudzis divkārt. Uz divdesmit gadiem paņemtais kredīts būs jāatmaksā. Kādu daļu, protams, nosegs atlīdzība par zaudēto īpašumu. Bet, visticamāk, tikai daļu, kuras apmērs pašlaik vēl nav zināms. Tāpat nav zināms, vai šajos apstākļos banka piešķirs man aizdevumu cita mājokļa iegādei. Visvairāk nomāc šī neziņa, kā un kur dzīvosim turpmāk. Pašlaik manas ģimenes dzīve ir kā uz čemodāniem. Vai vērts siltumnīcā vai pagalmā kaut ko iestādīt? Vai malku mājas apkurei vēl gādāt? Ģimenē audzinām trīs bērnus, Daugmalē puika iet pirmajā klasē, meitai bērnudārzā pēdējais gads. Šajos apstākļos būs ļoti grūti sākt visu no nulles kādā citā vietā."
Dzelzceļa novietojums apstiprināts
"Mālnieku" īpašnieks Uvis Slakteris atklāj, ka ar plānotājiem apspriežot jaunās dzelzceļa līnijas novietojumu, viņš ierosinājis to pavirzīt vairāk uz Vecsaules pusi – tā, lai līnija šķērso "Latvijas valsts mežu" īpašumus, nevis lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tādējādi valstij nebūtu nekas jāatpērk no zemniekiem. Bet šo ierosinājumu neņēma vērā.
Uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Jana Upeniece skaidro, ka 2016. gadā Ministru kabinetā dzelzceļa trases novietojums jau ir apstiprināts, tiesa, ar precizējumiem 2021. gadā. Projektēšanas darbu gaitā tiek noteiktas un pamatotas precīzas atsavināmās zemes robežas un platības. Būtiskas nobīdes, sevišķi tajos līnijas posmos, kur jau sākta zemes atsavināšana, vairs nav paredzamas.
"Kamēr projekts vēl nav izstrādāts līdz pēdējam sīkumam, tikmēr nevaram izsūtīt visiem zemes īpašniekiem precīzus dzelzceļa trases novietojuma plānus un atsavināmās zemes robežas," saka Jana. "Ja pēc gada pēkšņi kaut kas tomēr jāmaina, tad tas radīs iedzīvotājos nevajadzīgu satraukumu. Jā, zemes īpašniekus mēs gan rakstiski esam brīdinājuši, ka, lūk, šajā zemes gabalā sāksies dzelzceļa līnijas projektēšana. Bet līdz brīdim, kad projektēšana nav pabeigta pilnīgi, nav iespējams garantēt, ka dzelzceļa līnija būs šeit un nekur citur. Ja īpašnieks jau ir saņēmis paziņojumu par īpašuma atsavināšanas nepieciešamību, tad gan projektēšanas gaitā nav plānotas būtiskas izmaiņas."
***
Nav pārplānots, bet "detalizēts"
Vai aizvadītajos gados jaunās dzelzceļa līnijas novietojums ticis vairākkārt pārplānots, kā to apgalvo iedzīvotāji?
Projektēšanas uzņēmuma "RB Rail" tehniskais direktors Latvijā Ēriks Diļevs teic, ka Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas "Rail Baltica" novietojumu Latvijas teritorijā 2016. gadā apstiprināja Ministru kabinets. Kopš tā laika dzelzceļa līnijas novietojums Latvijas teritorijā gan virzienā uz Lietuvas, gan uz Igaunijas robežu nav pārplānots. Bet, pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, notiekot trases detalizētu risinājumu izstrāde. Detalizējot risinājumus, atsevišķās vietās tas var nozīmēt lokālus dzelzceļa līnijas skarto teritoriju precizējumus.
"Latvijas dienvidu daļā virzienā uz Lietuvas robežu ir vietas, kur būvprojekti jau izstrādāti pietiekamā detalizācijas pakāpē un tuvākajā laikā plānots uzsākt būvniecību," turpina Ēriks Diļevs. "Bet ir arī dažas vietas, kur sliežu ceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras lokālie risinājumi vēl tiek vērtēti. Piemēram, iespējamiem risinājumu precizējumiem tā saucamā Upesleju trīsstūra teritorijā – Ropažu novada Ropažu un Stopiņu pagasta, Salaspils novada Salaspils pagasta teritorijā – tiek veikts visaptverošs vides novērtējums, lai izstrādātu priekšlikumus ietekmju novēršanai vai samazināšanai, tā ietvaros paziņojot par to arī skarto īpašumu īpašniekiem un sabiedrībai.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
