Rīga 11°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Piektdiena, 2024. gada 10. maijs 15:22
Vārda dienas: Maija, Paija
"Latvijas Avīzes" reportāža no zemnieku protesta akcijas
"Kas šodien notiek? Miermīlīga zemnieku sabraukšana. Parādām, ka gribam strādāt, nevis aizpildīt visādus stulbus, birokrātijas izdomātus dokumentus. Tā būtu viena lieta. Otra – par to, ko darām, gribam saņemt arī naudu. Daudzi domā tā – zemnieks brauc džipā, tātad labi dzīvo, kādēļ mums visu laiku jāpalīdz, subsīdijas viņam taču maksā? Bet, lai brauktu džipā, arī darbs notiek ļoti nopietns. Eiropas Savienība subsidē ne jau mūs, bet 70% no iedzīvotājiem. Eiropā pārtikas audzētāji un pārstrādātāji ir tikai 3%. No pārējiem iedzīvotājiem 27% pārtiku var nopirkt par jebkādu cenu, bet atlikušie – ēd un dzīvo no rokas mutē. Līdz ar to vienkāršāk ir subsidēt 3%, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, nekā 70%, kam maizes kukulis kļūs dārgāks. Līdz šim tā bija, taču ar Zaļo kursu vairs nesaņemam atbalstu, kas bija solīts, un mums tas ir strupceļš," tā zemnieku protestu pamatoja saimniecības "Kotiņi" īpašnieks Aldis Ločmelis. "Kotiņi" ir saimniecība Balvu novadā, pašā Krievijas pierobežā, un saimnieks vakar droši vien bija viņam tuvākajā zemnieku protesta pulcēšanās vietā Rēzeknē. Lauksaimnieku akcija pirmdien notika 16 Latvijas pilsētās un ap tām – Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš lēsa, ka kopā iesaistītas apmēram 2000 tehnikas vienības. "Latvijas Avīze" apmeklēja mītiņu Bauskā, uz kuru bija sapulcējušies vairāki simti cilvēku ar vismaz 120 traktoriem, no kuriem vienā man bija iespēja arī iekāpt un izbraukt arī protesta maršrutu.
Mūsdienu lauksaimniecība un personības
No rīta pēc vairākām sarunām pulcēšanās laukumā Bauskas pievārtē vairs nebiju īsti pārliecināts, ka sava traktora kabīnē mani kāds vispār vēl gribēs ņemt. Jo arī man mītiņotājiem bija tie paši jautājumi un "viedoklis no malas" – vai tad tikai zemnieki visu laiku jāatbalsta, visiem taču tagad iet grūti, visi taču cīnās ar birokrātiju un lieliem nodokļiem!
Saprotu, ka taktiski tie nebija pareizākie jautājumi, turklāt no rīta, turklāt tik emocionālā gaisotnē. Protams, ka dabūju dzirdēt arī veco dziesmu, ka zemniekus neviens nedzird, nesaprot, ka visi tūlīt paliksim badā utt. Labi, ka pasākums bija pārdomāts, ritēja raiti, lielām diskusijām, karstām un tukšām emocijām laika īsti neatlika – policijas patruļu pavadībā bija jādodas iepriekš saskaņotā maršrutā uz Bausku.
Man bija iespēja kādā traktorā braukt līdzi – kolonnā viens no augstākajiem braucamajiem ir Mārtiņam Jātniekam no zemnieku saimniecības "Vaidelotes". Mārtiņš ir trīdesmitgadnieks, viens no nedaudzajiem jauniešiem, kurš ir arī pilna laika strādnieks savā ģimenes saimniecībā. Plašāk gan viņš pazīstams nevis kā zemnieks, bet gan muzikants, solists, daudzi populāru dziesmu autors. Saimnieko kopā ar tēvu, kad ir sezona, vēl palīdz brāļi. Nodarbojas ar augkopību, apsaimnieko vairāk nekā 300 ha. Tā esot robeža ģimenes saimniecībai, citādi jāņem algots strādnieks. Taču tagadējos apstākļos jāsāk rēķināt – vai izdevīgāk un mierīgāk savu zemi nebūtu iznomāt kādam citam, nekā plēsties ar arvien pieaugošo dārdzību ražošanā. Piemēram, Zemgalē labajām zemēm gada nomas maksa esot pieaugusi līdz pat 350 eiro par hektāru. Tagadējās labības cenās mērot, tas nozīmē apmēram divas tonnas graudu. Ja arī labos apstākļos varot nokult līdz astoņām tonnām, tad peļņai, kas viņa gadījumā ir arī alga, paliekot tikai tonna, jo visu pārējo "apēd" augu aizsardzības līdzekļi, tehnikas remonts, dažādas zaļināšanas prasības un daudz kas cits.
Visvairāk arī viņu kā jaunu un uzskatos liberālu cilvēku kaitinot birokrātija, kas pēdējā Eiropas Savienības plānošanas periodā esot kļuvusi pat bezjēdzīga. Tādēļ arī piekritis protesta maršam. Ja nekas nemainīsies, braukšot arī uz Rīgu – iesāktais jāizdara līdz galam, atlikt nevar, jo augkopjiem, sākot no marta vidus, brīva laika vairs nebūs.
Nauda pazūd kā atvarā!
"Pirmo izejamo kleitu atļāvos nopirkt, kad mūsu saimniecībai bija 20 gadu jubileja. Visu šo laiku, vairāk nekā 30 gadus, kopš savu saimniecību esam attīstījuši praktiski no nulles, esam dzīvojuši un saimniekojuši ļoti taupīgi. Taču tagad, lai kā mēs arī strādātu, viss pazūd kā atvarā. Bankām tikai procentos vien mūsu saimniecība pērn samaksāja 100 000 eiro vairāk nekā 2022. gadā," par piedzīvoto dalījās sēklaudzētāju saimniecības "Eriņi" līdzīpašniece Biruta Grantiņa. Viņa aktīvi darbojās Zemnieku saeimā, ir aktīva sabiedrības domas pārstāve un kopējo ideju virzītāja ne tikai lauksaimniecības jomā vien. Biruta uzskata, ka ne tikai zemniekiem, bet ļoti lielai iedzīvotāju daļai ir tāda situācija, ka birokrātijas un pieaugošās dzīves dārdzības dēļ vairs nav kur atkāpties.
"Nedrīkstam pieļaut jaunu parādu jūgu. Saimniecībā atbildība ir ne tikai par savu ģimeni, bet arī strādājošajiem – katra mēneša septītais datums "Eriņiem" ir kā svēta diena, jo visiem darbiniekiem jāsamaksā algas, no kā atkarīga iztikšana arī viņu ģimenēs. Mums nav kur atkāpties, pienācis laiks, kad kopējās prasībās jāiet līdz galam!" pārliecināta ir enerģiskā Biruta Grantiņa.
Uzmanība pievērsta
Apkopojot vakardienas lauksaimnieku protesta akcijas rezultātus, biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš atzinis – nozares problēmas ir aktuālas, senas un sasāpējušas. Attiecībā uz prasību izpildi tuvākajās trijās dienās varētu kļūt skaidrs, vai būšot uzlabojumi.
Šobrīd jau esot zināms, ka lauksaimnieki saņēmuši uzaicinājumu uz tikšanos Finanšu ministrijā un pie Saeimas priekšsēdētājas. Savukārt premjere savu atbildi vēl neesot devusi.
Lauksaimnieku pirmdienas protesta prasības galvenokārt saistītas ar Eiropas birokrātiju. Zemkopības ministrs Armands Krauze vakar sarunā ar aģentūru LETA sacījis – lai gan pēdējos 2–3 gados ir pieļautas kļūdas, tomēr sekas, kuras lauksaimnieki nozarē redz patlaban, esot Kaspara Gerharda kā zemkopības ministra darba rezultāts. Pašreizējo problēmu cēlonis esot Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plāna izstrādē pieļautās kļūdas. "To, kas sastrādāts divarpus gadu laikā, mēs četru mēnešu laikā nevaram vienkārši visu samainīt pretējā virzienā, bet mēs strādājam, lai to labotu," teicis A. Krauze. Viņš domā, ka lauksaimnieku protesti gan Latvijā, gan citviet Eiropā varētu iekustināt "Briseles smago mašinēriju" un ierēdņiem padomāt citādi.
***
"Vai Latvijas zemniekam jāstrādā pa nullēm?"
Jēkabpils novada zemnieki bija gatavojušies protestēt braucienā ar 120 tehnikas vienībām, bet rezultātā sabrauca pat vairāk – 150. Traktori ar karogiem un plakātiem, traktori ar piekabēm, automašīnas ar dusmīgu saukļu uzrakstiem. Kurss uz Gostiņiem, tad atpakaļ. Papildinājums nāca no Preiļiem un Līvāniem.
Kamēr protesta brauciens kārtojās, aprunājos ar zemniekiem. Viņuprāt, šāds solis jāsper tāpēc, ka zemkopības ministrs Krauze atdarinot savus kolēģus Francijā, Vācijā, Portugālē, Dānijā, proti, cenšoties nomierināt ar vienādām frāzēm, ka tas un tas ir izpildīts, bet to un to nevar izdarīt vienā rāvienā.
"Lielākā sāpe ir tā, ka nav ilgtermiņa politikas, tikai tāda īstermiņa, un tā pati buksē," saka Dunavas pagasta SIA "Eglona" valdes priekšsēdētājs Reinis Balodis. "Mans tēvs lauksaimniecībā nostrādājis jau vairāk nekā 30 gadus, es – 10, bet mēs nejūtam, uz kurieni ejam. Vai tas ir nopietni – Krauze amatā neilgi, bet jau taisās uz Briseli? Tad jau nevajadzēja sākt, uzreiz Eiropas Parlamentā iekšā, un – paliec sveika, baltā bērzu birze!"
Agris Stiebriņš, bioloģiskais zemnieks no Salas pagasta "Kaļķiem", sašutis: "Kā var teikt, ka lauksaimnieku prasības izpildītas, ja tā nav! Un kā drīkst izplatīt maldīgu paziņojumu, ka protesta akcija ir lielo – komerciālo saimniecību interesēs? Tas galīgi neatbilst patiesībai. Mūsu vidū ir vīri, kuriem nav to lielo platību. Man pašam ir tikai 250 hektāri, bioloģiskos graudus nevar pārdot par tādu cenu, kāda pienākas. Kāpēc laiž iekšā no Krievijas un Baltkrievijas? Robežām jābūt ciet! Tu pūlies, strādā, izaudzē ražu, bet cena tiek spiesta uz leju. Vai tad Latvijas zemniekam būtu jāstrādā pa nullēm?"
Runā ar kuru vīru gribi, visi noskaņoti kareivīgi – ja nekas kardināli nedēļas laikā nemainīsies, 12. februārī traktori būšot Rīgā!
Andris Grīnbergs
***
Pacietības mērs ir pilns
Kuldīgā, Pilsētas laukumā, vakar pulcējās vairāk nekā pussimt Kuldīgas novada zemnieku.
Pilsētas centrā savesto lauksaimniecības tehniku rotāja Latvijas valsts karodziņi un dažādi plakāti – "Neslauksim zemniekus, slauksim govis", "Nav zemnieku, nav pārtikas", "Nē birokrātijai, ļaujiet zemniekiem strādāt" un citi. Bija atvestas arī divas aitas, kuras bija ietērptas audumā ar uzrakstu "Es gribu dzīvot un vairoties".
Klātesošos uzrunāja lauksaimnieks Ēriks Pucens, aicinot nepalikt tikai ar viedokli sociālajos tīklos, bet katram zemniekam uzņemties līderību un cīnīties par nozares eksistenci. "Lauksaimniekiem jāstāv ne tikai par lauksaimnieku interesēm, bet arī par skolām, pastiem, par visiem jautājumiem, kas ir svarīgi. Lauku esamība ir drošības jautājums," sacīja Pucens.
Zemnieku saimniecības "Plēsumi" īpašnieks Edgars Puķītis no Turlavas atzina, ka lielākās pretenzijas ir par Krievijas un Baltkrievijas graudu importu, kā arī birokrātijas prasību straujo augšanu. Lauksaimnieks Gatis Ķemeris no Basiem pauda, ka daudz kas no valdības solītā neesot izdarīts un pacietības mērs ir pilns: "Es domāju, ka gan jau mēs kādu mēslu vezumu arī aizvedīsim uz Rīgu, ja nebūs izdevies nekas no tā, kas ir solīts!"
Signe Krebse, "Kurzemes Radio"
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003