Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 20:00
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Domē cūku šaušanu pilsētas teritorijā uzskata par labāko risinājumu. Sabiedrība iebilst
Lai atbrīvotos no mežacūkām, kuras kopš pagājušā gada rudens klaiņo Imantā, Iļģuciemā, Bieriņos, Beberbeķos un citur Pārdaugavā, Rīgas pašvaldība plānojusi tās izšaut. To varētu uzsākt jau maijā.
Medību organizēšanas aizstāvji mierina, ka medības pilsētas teritorijā iedzīvotājus neapdraudēšot, jo tās plānotas mežu, pļavu un krūmāju platībās, turklāt varētu notikt diennakts tumšajā laikā, ievērojot Medību noteikumus. Daļa iedzīvotāju tomēr par šāda risinājuma drošības aspektiem ir nobažījušies.
Pašvaldības "Latvijas Avīzei" atsūtītie zemes vienību kadastra apzīmējumi liecina, ka cūkas vismaz pirmajā piegājienā plānots šaut Daugavas kreisajā krastā, galvenokārt Kleistos un Bolderājas, Iļģuciema un Imantas pievārtē. Medību teritorijas ietver, piemēram, visu Spilves lidostu, tai piegulošo mazdārziņu teritoriju, kura atrodas biedrības "Hapakieši" pārziņā, Lāčupes kapus, Bolderājas karjera apkārtni, kā arī daudzviet Kleistu, Buļļu un Daugavgrīvas ielām piegulošos mežus un pļavas.
Par mežacūku nomedīšanu ar šaujamieročiem pašvaldībā izlēma jau pagājušā gada rudenī, kad tās pirmoreiz pamanīja vairākos Pārdaugavas rajonos. Bet Valsts meža dienesta Rīgas reģionālā virsmežniecība atteica izsniegt medību atļaujas Rīgā, kamēr pašvaldība nebija izdevusi noteikumus par savvaļas dzīvnieku medībām. Pēc Medību likuma katrā pašvaldībā jābūt izdotiem noteikumiem par medību rīkošanu tās administratīvajā teritorijā. Bet Rīgā tādu nebija.
Rīgas pašvaldībā skaidro, ka vietvaru spiež rīkoties arī Pārtikas un veterinārā dienesta brīdinājums apturēt gaļas, piena un citu pārtikas produktu eksportu Rīgas ostā, ja kādam ruksim, kurš ieklīdis galvaspilsētā, atklāsies Āfrikas cūku mēris.
Medību noteikumi Rīgā vēl nav spēkā
Medību noteikumu projekts Rīgā šogad jau ir uzrakstīts. Kā paskaidro pašvaldības Mājokļu un vides departamentā, noteikumu mērķis esot nodrošināt, lai mežacūkas, bebri, lapsas un citi savvaļas dzīvnieki neapdraudētu sabiedrisko kārtību un iedzīvotāju drošību, samazinātu infekciju slimību izplatību riskus un novērstu postījumus īpašumiem, videi un meliorācijas iekārtām. Tomēr līdz februāra vidum Rīgas pašvaldības deputāti nebija paguvuši apstiprināt šos noteikumus. Viens no iemesliem – noteikumu projekta sabiedriskajā apspriešanā, kas beidzās februāra sākumā, vairākas sabiedriskās organizācijas pauda bažas par to, ka pēc šiem noteikumiem medības paredzētas teju visur Rīgas teritorijā.
Sabiedrībai daudz iebildumu
"Rīgas pašvaldībā sagatavotais medību noteikumu projekts vairāk domāts mednieku saimniecībām, kuras rīko medības noteiktā apvidū," spriež Ķemeru nacionālā parka fonda pārstāvis Andis Liepa, "diemžēl tajā netiek ņemti vērā tie īpašie apstākļi un riski, kādi varētu būt, rīkojot medības ar šaujamieročiem pilsētā."
"Pašvaldības plāns Rīgā izšaut mežacūkas balstās uz Pierīgas mednieku grupas savtīgām interesēm paplašināt medību laukus, atsaucoties uz Valsts meža dienesta prasību samazināt mežacūku skaitu," saka biedrības "Latvijas ainavas" valdes pārstāve Astrīda Notte. "Pierīgas mednieki piebaro tās, lai pēc tam būtu vairāk ko nomedīt. Patiesībā nekāda mežacūku iebrukuma galvaspilsētā nav, kā to iztēlo pašvaldībā. Tie ir tikai atsevišķi gadījumi, kad šie savvaļas dzīvnieki iekļūst galvaspilsētas teritorijā. Bet tāpēc jau nav jātaisa ažiotāža un jāplāno medības ar šaujamieročiem pilsētā! Tā vietā vispirms būtu jāgroza savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi, kas veicina mežacūku skaita pieaugumu."
"Medības ar šaujamieročiem dzīvojamo māju, skolu, bērnudārzu, aprūpes centru un citu sabiedrisko iestāžu tuvumā apdraud iedzīvotāju drošību, tāpēc tās nebūtu vispār pieļaujamas," uzskata biedrības "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētāja vietnieks Mihails Simvulidi. Pēc Valsts meža dienesta ziņām aizvadītajos 10 gados Latvijā atklāti 403 medību drošības prasību pārkāpumi un notikuši 29 nelaimes gadījumi, tostarp ar cilvēku upuriem. Tas liecina, ka ir tādi mednieki, kuri neievēro medību noteikumus. Pēdējais kliedzošais pārkāpums bija pagājušā gada decembrī Saldus novadā, kur braucošā apvidus automašīnā sēdošie šāva uz briežiem."
Viņaprāt, Rīgā plānoto medību ar šaujamieročiem vietā mežacūku sirošanu varot apturēt, nožogojot vietas, kur tās var piekļūt konteineros uzkrātajiem pārtikas atkritumiem.
Pašvaldībā savukārt uzskata, ka slēgti sadzīves atkritumu konteineri gan ierobežotu savvaļas un klaiņojošu mājdzīvnieku piekļuvi to saturam, tomēr tie neietekmēšot mežacūku un bebru skaita palielināšanos. Ievērojot Rīgas plašo teritoriju, tāpat apšaubāmas esot arī iespējas iežogot platības, kurās pašlaik netraucēti iekļūst mežacūkas un citi savvaļas dzīvnieki.
Šaus no paaugstinājumiem un torņiem
2023. gada 7. novembrī pašvaldības medību koordinēšanas komisija atbalstīja biedrības "Pierīgas mednieku klubs" pārstāvja Kaspara Šuikovska priekšlikumu rīkot mežacūku medības ar šaujamieročiem, ievērojot visus drošības noteikumus.
"Pašlaik medības ar šaujamieročiem ir vienīgā iespēja, kā tikt galā ar mežacūku sirošanu galvaspilsētā," uzskata Kaspars Šuikovskis.
"Mežacūku izķeršana ar slazdiem un pārvietošana nav iespējama, lai izvairītos no Āfrikas cūku mēra izplatīšanās. To nepieļauj vairāki tiesību dokumenti."
Kā atceramies, šī nav pirmā reize, kad mežacūkas klaiņo galvaspilsētā. Aizvadītajos gados tās ieklīda Juglā, Teikā, Mangaļsalā, Rumbulā, Imantā un Zolitūdē, apēdot kaķiem un suņiem paredzēto barību un pārtikas atkritumus pie dzīvojamām mājām novietotajos konteineros. 2012. gada nogalē Vecmīlgrāvī pašvaldības policistiem izdevās iemūžināt pat 40 cūku lielu baru.
Kaspars Šuikovskis skaidro, ka galvaspilsētas blīvi apdzīvotajos rajonos medības nenotiks. Medības varētu rīkot Kleistu, Bolderājas, Spilves, Mārupes apkaimē – krūmājos un mežainā apvidū, kur tās neapdraud iedzīvotājus. Pēc medību noteikumiem medības ar šaujamieročiem atļautas tikai no 2,5 metru paaugstinājumiem vai pārvietojamiem torņiem.
Jautāts, kad medības varētu sākties, biedrības "Pierīgas mednieku klubs" pārstāvis atbild, ka, visticamāk, maijā, tāpēc ka Rīgas pašvaldībā jāapstiprina medību noteikumi un Valsts meža dienestā jāsaņem medību atļaujas. Viņaprāt, šo procedūru dēļ medību uzsākšana jau ir iekavēta, tāpēc ka pēc mēneša mežacūkām piedzims sivēni, kas šo vaislīgo dzīvnieku skaitu var krietni palielināt, līdz ar to arī vairot postījumus iedzīvotāju saimniecībām.
Pieskatīt atvēlēs Valsts meža dienestam
Kā pašvaldība gādās par rīdzinieku drošību, uzsākot medības ar ieročiem?
Medību likumā un 2014. gada 22. jūlijā Ministru kabineta izdotajos Medību noteikumos ir atrunātas visas drošības prasības," skaidro Rīgas pašvaldības Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītājs Renārs Grīnbergs. "Ikviens medību dalībnieks ir atbildīgs par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu medībās, bet Valsts meža dienests veic medības reglamentējošo normatīvo aktu uzraudzību un medību saimniecības stāvokļa kontroli."
Jautāts, kur mežacūku medības notiks, pašvaldības pārstāvis atbild, ka Valsts meža dienestam esot nosūtīta vēstule ar lūgumu izsniegt atļauju medībām ar šaujamieročiem septiņos Kurzemes rajonā pašvaldībai piederošajos zemes gabalos 1407,99 hektāru kopplatībā, kuros pērn lielā skaitā pamanītas mežacūkas.
Pārvietot liedz cūku mēris
Kāpēc jārīko medības ar šaujamajiem, ja agrāk Juglā, Teikā, Mangaļsalā, kur siroja mežacūkas, tās izķēra ar slazdiem, pēc tam pārvietojot tās ārpus Rīgas teritorijas?
Kā paskaidro Renārs Grīnbergs, agrāk Valsts meža dienests izsniedzis atļaujas pašvaldības medību koordinēšanas komisijai izķert Rīgā mežacūkas, vienojoties par to ar medniekiem. Noķertos rukšus pēc tam pārvietot uz Ādažu, Sējas, Inčukalna vai Ropažu novadiem. Bet pašlaik, ņemot vērā mežacūku skaitu un Āfrikas cūka mēra izplatību valstī, komisijas ieskatā pats labākais atrisinājums esot mežacūku medības ar šaujamieročiem, ņemot vērā visus drošības noteikumus.
Pretēji sabiedrisko organizāciju apgalvojumiem medības Rīgā nebūs atļautas Daugavas labajā krastā, teritorijā, kuru ierobežo Slāvu iela, Piedrujas iela, Braslas iela, Gustava Zemgala gatve, Viestura prospekts, Ezera iela, Tvaika iela, Ganību dambis, Lugažu iela, Eksporta iela, 11. novembra krastmala, Ģenerāļa Radziņa krastmala, Krasta iela.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003