Rīga 11°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Piektdiena, 2024. gada 10. maijs 11:55
Vārda dienas: Maija, Paija
Satversmes tiesa: ja persona pati savā labā nerīkojas, tad var notikt piespiedu izraidīšana
Noteikumi, ar kuriem Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas, ir uzskatāmi par vienkāršas cieņas izrādīšanu ārvalstniekam pret Latvijas valsti, sabiedrību un kultūru. Tā vakar preses konferencē pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma pasludināšanas par apstrīdēto normu sacīja ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Viņš norādīja, ka ST spriedumā ir atziņa par to, ka Latvijā var uzturēties tikai tāds ārvalstnieks, kurš nerada apdraudējumu Latvijas valstij un tās sabiedrībai.
Satversmes tiesa vakar paziņoja spriedumu, par atbilstošu valsts pamatlikumam atzīstot normu, ar kuru Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas. ST atzina, ka Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkts spēkā esošajā redakcijā atbilst Satversmei. Tiesa secināja, ka pēc būtības apstrīdētā norma, skatot to sistēmiski kopsakarā ar citām tiesību normām, sniedz Krievijas pilsoņiem reālu iespēju iegūt jaunu tiesisko pamatu, lai turpinātu uzturēties Latvijas teritorijā, ja vien pati persona ir motivēta veikt tam nepieciešamās darbības. Tādējādi šīm personām ir nodrošināta iespēja turpināt uzturēt jau izveidojušās sociālās saiknes.
Pieteikumu iesniedzēji bija Krievijas pilsoņi, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļauju ieguvuši uz Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punkta pamata. ST šajā lietā vērtēja Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkta (redakcijā, kas ir spēkā no 2023. gada 20. aprīļa) atbilstību noteiktiem Satversmes pantiem un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas normām.
Apstrīdētie noteikumi attiecas uz Krievijas pilsoņiem, kas ir bijušie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi un ir pastāvīgi uzturējušies Latvijas teritorijā, pamatojoties uz tiem izsniegtām atļaujām. Apstrīdētā norma noteic laika brīdi, līdz kuram minētās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas.
ST norādīja, ka nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums, īpaši šobrīd, kad norisinās Krievijas izvērstais karš Ukrainā. Latvijas valsts drošību apdraud Krievijas aktīvi izvērstās informatīvās ietekmes operācijas, kurās tiek izmantota arī propaganda un dezinformācija. Savukārt personas, uz kurām attiecas apstrīdētā norma, ir izvēlējušās nodibināt lojalitātes un solidaritātes attiecības ar Krieviju, jo kļuvušas par šīs valsts pilsoņiem. Pilsonība dod personai tiesības un uzliek pienākumus attiecībā uz savu pilsonības valsti. ST norādīja, ka valstij ir rīcības brīvība izvērtēt dažādus valsts drošības riskus un attiecīgi arī mainīt savu imigrācijas politiku, lai uz tiem reaģētu.
Vērtējot apstrīdētajā normā ietverto pamattiesību ierobežojumu kontekstā ar valsts valodas prasmes pārbaudi, ST jo īpaši uzsvēra, ka latviešu valoda ir sabiedrības kopējā saziņas un demokrātiskās līdzdalības valoda. Latvijas valstij ir pienākums attīstīt un aizstāvēt vienīgo valsts valodu – latviešu valodu. Tādēļ tiesa secināja, ka tiesiskais regulējums, kas vērsts uz valsts valodas stiprināšanu, aizsargā demokrātisku valsts iekārtu. Tas ir vērsts arī uz to, lai personas, kas ikdienā vada savu dzīvi Latvijā, veidojot sociālās saiknes, strādājot un iesaistoties ikdienas saziņā ar citiem cilvēkiem, spētu lietot latviešu valodu vismaz pamata līmenī, tādējādi respektējot citu personu tiesības saziņā lietot valsts valodu. Līdz ar to ST secināja, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums valsts valodas stiprināšanas aspektā ir vērsts uz demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību aizsardzību.
ST secināja arī to, ka gadījumā, ja persona nav izpildījusi normatīvajos aktos noteiktās prasības, lai iegūtu tiesisku pamatu turpināt uzturēties Latvijā, attiecībā uz to var tikt izdots izbraukšanas rīkojums vai secīgi lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu. Šādas sekas var iestāties tikai tad, ja persona pati savā labā nerīkojas, bet samierinās ar tiesību normās paredzētajām sekām. Šāda nostāja liecina par to, ka persona nav sevišķi ieinteresēta savu pamattiesību aizsargāšanā. Ja personai ir svarīga savas privātās dzīves aizsardzība un izveidojušos sociālo saišu saglabāšana, bet tā pat nemēģina kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi, tad pastāvīgās uzturēšanās atļaujas anulēšanu un iespējamo personas izraidīšanu no valsts nevar uzskatīt par nesamērīgiem pasākumiem.
Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4. protokola 4. pantam, ST secināja, ka apstrīdētā norma neparedz ārzemnieku – uz Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punkta pamata pastāvīgās uzturēšanās atļauju ieguvušo Krievijas pilsoņu – automātisku izraidīšanu no Latvijas teritorijas. Šīm personām ir dota iespēja iegūt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu, tiesības pieprasīt jaunu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tiesības pieprasīt atļauju uzturēties Latvijas teritorijā, lai nākamo divu gadu laikā iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu vai arī citu uzturēšanās atļauju.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) vakar pēc Satversmes tiesas sprieduma paziņošanas informēja, ka PMLP turpina darbu, izvērtējot katru Krievijas Federācijas pilsoņa iesniegto pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa vai citas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Pārvalde atgādina, ka Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuru pastāvīgās uzturēšanās atļaujas zaudēja spēku no šā gada 3. janvāra, līdz šā gada 1. aprīlim ir iespēja iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
Amatpersonas iepriekš informējušas, ka nosacījumi par valodas prasmes apliecinājumu kopumā bija attiecināmi uz aptuveni 18 tūkstošiem Latvijā dzīvojošu Krievijas pilsoņu. Uz pārbaudi pērn ieradās ap 12 tūkstoši, pārbaudi nokārtojusi apmēram puse no viņiem, bet uzturēšanās atļaujas beidzās aptuveni trīsarpus tūkstošiem cilvēku, kuri tika izsvītroti no iedzīvotāju reģistra. Janvāra vidū PMLP informēja, ka valstij joprojām nav nekādu ziņu no 985 Krievijas pilsoņiem, kuru pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir zaudējušas spēku un kuri nav mēģinājuši izpildīt likuma prasības vai uz cita pamata nokārtot likumīgu uzturēšanos Latvijā. Tāpēc sākts šo cilvēku izraidīšanas process.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003