Rīga 18°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 01. maijs 18:56
Vārda dienas: Ziedonis
Izmaiņas nodokļos rada bažas par tekstila cenu pieaugumu
Jau vasaras vidū spēkā stājas jauns nodoklis tekstilizstrādājumiem, līdz ar to daļa iedzīvotāju bažījas, ka varētu augt cenas arī apģērbiem veikalos. Tā kā dabas resursu nodokļa piemērošana tekstilam ir saistīta ar cīņu pret piesārņojumu, tas tiek attiecināts arī uz lietoto apģērbu, kura iegāde ir būtiska visai plašam pircēju lokam.
500 eiro par tonnu
Tekstila ražošanas apjomiem pieaugot, samazinās vidējais to lietošanas ilgums, kā arī palielinās tekstila atkritumu daudzums. Eiropas Savienībā (ES) tiek izmesti apmēram 12,6 miljoni tonnu tekstila gadā, un katrs ES iedzīvotājs vidēji izmet 15 kilogramus tekstila.
Dabas resursu nodoklis kā jauniem, tā lietotiem tekstila izstrādājumiem stāsies spēkā ar šī gada 1. jūliju. Par vienu tonnu drēbju vai apavu uzņēmējam būšot jāmaksā 500 eiro, taču esot varianti. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) teic, ka uzņēmējiem ir izvēle starp fiskālu nodokļu maksu un iesaistīšanos ražotāju atbildības programmās.
Daži desmiti centu – vai daudz?
SIA "HBTextiles" rīkotājdirektors Kristaps Lepsis mierina, ka sadārdzinājums lietotajiem apģērbiem būšot nebūtisks – apmēram 50 centi uz vienu kilogramu apģērba. Vienas vīriešu džinsa bikses sverot apmēram 400 gramus – to cenai, aptuveni rēķinot, būšot klāt kādi 20 centi. "Neviens uzņēmējs neteiks – ļoti labi, ka ir jauns nodoklis, bet šajā gadījumā īpašas izmaiņas mūsu klientu iepirkšanās īpatnībās mēs nesagaidām," sacīja K. Lepsis.
Savukārt SIA "R.D.A." direktore Eva Vidovska saka, ka arī 50 centi uz kilogramu esot prāvs sadārdzinājums, ja ņem vērā, ka preces cena var sākties arī no 50 centiem. Patērētājam tas nozīmēs maksāt dubultā, kas īpaši atsauksies uz maznodrošinātajām ģimenēm laukos. Veikalu tīkla "KiloMax" īpašnieces SIA "ILP market" pārstāve, kas savu vārdu neatklāja, sacīja, ka jebkura jauna nodeva uzņēmējam esot slikta. Viņasprāt, rūpēm par dabu jāizpaužas kā citādi, nevis jaunos nodokļos.
Neiepriecinošas prognozes par jaunā nodokļa ietekmi ir arī SIA "Humana Latvija". Uzņēmuma administratīvā direktore Iveta Voltnere uzskata, ka minētās izmaiņas dabas resursu nodokļa likumā, attiecinot šo nodokli arī uz lietotiem tekstilizstrādājumiem, negatīvi ietekmēs neaizsargātākos Latvijas iedzīvotājus, jo lietoto apģērbu un apavu mazumtirgotāji, kuri importē kvalitatīvus tekstilizstrādājumus, būs spiesti paaugstināt šo preču cenas vai pat izstāties no tirgus. Viņa zina teikt, ka dabas resursu nodokļa attiecinājums arī uz lietotiem apģērbiem un apaviem esot pretrunā ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem, kas pieņemti 2023. gada 5. jūlijā un uz kā pamata tiekot grozīta direktīva par atkritumiem: "No paplašinātas atbildības piemērošanas jomas būtu jāizslēdz uzņēmēji, kas ES tirgū laiž lietotus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus vai šādus no lietotiem produktiem vai to atkritumiem iegūtus produktus." I. Voltnere piebilst, ka šobrīd ne Lietuvā, ne Igaunijā neplānojot lietotus tekstilizstrādājumus aplikt ar papildu nodokli vai iekļaut ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā.
Pārstrāde prasa investīcijas
Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore, "Latvijas Avīzei" paskaidroja, ka Dabas resursu likuma grozījumu mērķis ir otrreizēja tekstila izstrādājumu izmantošana un efektīva pārstrāde, jo kopējos atkritumos nonāk pārāk daudz drēbju. Tā vietā tekstila atkritumus drīz varēšot pārstrādāt celtniecības materiālos vai kurināmajā. Viņasprāt, tirgotāju iebildumi par nesamērīgu nodokļu celšanu nav īsti pamatoti, jo ražotāji un izplatītāji var izvēlēties kādu no trīs iesaistes iespējām – samaksāt pilnu nodevu naudā, iesaistīties ražotāju atbildības programmās, piemēram – "Zaļais punkts", "Otrā elpa" vai citās, jeb nolietoto tekstiliju savākšanu organizēt pašiem, kā to dara pazīstamais veikalu tīkls "H&M".
Ministrijas argumentiem iebilst SIA "Humana Latvija" administratīvā direktore Iveta Voltnere – uzņēmums esot vērsies Valsts vides dienestā (VVD), lai noskaidrotu nosacījumus, ja ražotājs vēlas savākšanu un otrreizējo pārstrādi organizēt pats. No atbildes izrietējis, ka ieguldījumi mērāmi daudzos tūkstošos eiro.
Šķiro aizvien aktīvāk
Lietoto apģērbu veikalos sastaptie rīdzinieki nebija pārāk atsaucīgi sarunām ar "Latvijas Avīzi" un savas identitātes atklāt nevēlējās. Atsaucīgākie teica, ka veikalos nopērkamās jaunās drēbes kvalitātes ziņā zaudē "humpalu" piedāvājumam un neliels sadārdzinājums viņu tekstila iegādes paradumus nemainīs. Vaicāti par gatavību šķirot savus atkritumus, atsevišķi nodalot tekstilu, vairākums pircēju atbildēja, ka piekristu to darīt. Turklāt puse jau tagad izmantojot pilsētā pieejamos drēbju un apavu konteinerus, lai atbrīvotos no liekā.
Dace Akule, ilgtspējīga tekstila eksperte, vides organizācijas "Zaļā brīvība" pārstāve un pētījuma "Mājsaimniecību tekstila šķirošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" autore, zina stāstīt, ka šobrīd Latvijā ir 709 lietoto tekstila izstrādājumu un apavu nodošanas konteineri. Aizpērn otrreizējās pārstrādes konteineros izmesto tekstila izstrādājumu skaits bijis apmēram trīs vienības uz iedzīvotāju. Svara ziņā tas ir teju pusotrs kilograms, kas ir labākais rādītājs līdz šim, un kopumā gada laikā tiekot savākti teju divarpus tūkstoši tonnu tekstila. No tā tikai piektdaļa paliek Latvijā – pārējais tiek eksportēts. Jāpiemin, ka aizpērn iedzīvotāji iegādājās teju 15 tūkstošus tonnu jaunu drēbju – 7,3 kilogramus uz personu. Lietoto apģērbu ziņā skaitļi ir daudz pieticīgāki – tikai nedaudz vairāk par diviem kilogramiem uz iedzīvotāju jeb 4720 tonnas kopā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003