Rīga 24°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 5m/s
Trešdiena, 2024. gada 22. maijs 14:28
Vārda dienas: Emīlija
Novadu ļaudis dusmojas, ka nevar ātri pašu spēkiem veikt iepirkumu pēc dabas kataklizmām
Ar šo rakstu, kas tapa pēc manas viesošanās pagājušonedēļ Krustpils pagastā, derētu iepazīties visām Latvijas birokrātijas apkarotāju komisijām un darba grupām, kādas vien sadibinātas un noorganizētas Valsts kancelejā. Tātad – Krustpils pagastā šogad plūdi uznāca 28. februārī, bet atkāpās ap 2.–3. martu. Diezgan neraksturīgi – plašas Daugavas labā krasta teritorijas applūda otro gadu pēc kārtas, ūdens sniedzies kilometriem tālu, pārklājis laukus, trīs ceļus, iestiepies mežiņos, no Zeļķu pļavām līdz pat likteņupes satekai ar Aivieksti, applūdis Grabažlīcis, plūdi skāruši Grīvas kapus – reku, veco Rocēnu nemaz nav varējuši apbedīt, apglabājuši citā kapsētā. Iedzīvotāji vēl rēķina, kādus posta darbus nodarījusi dabas stihija, skatās, vai izturējuši ūdenī mirkušie sējumi, ir cietis viesmīlības bizness – četrkājainie draugi nav varējuši apmeklēt suņu viesnīcu "Laumiņas", kur arī iebraucamais ceļš bijis zem ūdens.
Krustpils pagasta pārvaldē ir tehniskais darbinieks Modris Zarkevičs. Tehniski izglītots vīrs, applūdušās teritorijas iedzīvotājs, bijušais ceļinieks, kurš sācis no lāpstas, beidzis kā priekšnieks un firmas boss, bet biznesu pārdevis. Tagad Modris Zarkevičs saka – pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš plūdi noskrējuši, būtu jālabo izskalotie ceļi, bet birokrātijas dēļ neko nevaram darīt.
Pagasta cilvēku zvaniem par izpostīto ceļa nogabalu sakārtošanu pārvaldē gandrīz vai jāierīko speciāls automāts atbildētājs, kurš katram zvanītājam noskalda – "ir procedūra, jāveic iepirkums, līdz Jāņiem būs". Tik ilgi jāgaida? Liktos, kas tur daudz. Novadā inženieri ceļinieki sataisa lietas, sarēķina apjomus, atved granti, ja vajag, atbrauc traktoru, ar greideru virsū un izlīdzina segumu. Bet nekā! To nedrīkst. Augšas acīmredzami neuzticas vietējiem speciem, Rīgā amatpersonas visu zina un redz labāk. Tad cilvēkam jāsaka – kaut dusts ņemtu tos visus ierēdņu barus!
Modris Zarkevičs ir skābs: "Valstī nav sistēmas, kā kārtot avārijas situāciju. Uz vietas varam skraidīt, lēkāt, bet nav nokārtots, kā ātri pašu spēkiem veikt iepirkumu pēc dabas kataklizmām. Sāpe ir attieksmē, jo viss velkas nenormāli garlaicīgi."
Skaidrs, ka augstiem Rīgas kungiem ir grēdām risināmu problēmu, un, ja galvaspilsētā vienā galā sabruktu iela, bet otrā galā to pārraktu, ka vairs ne pabraukt, ne pāriet, pilsētnieki noteikti saceltu lielo "haju". Laucinieki ir pacietīgāki. Te arī maz, kam pievērst uzmanību. Nu kas tur – pēcplūdu grūtības jāpārvar pārdesmit viensētām ar apslīkušiem simt vai drusku vairāk iemītniekiem. Zemniekiem jābrauc, jāapstrādā lauki – lai gaida. Ģimeņu galvām jādodas uz darbu, jāved bērni uz skolu. Gados veciem pagastniekiem jātiek laukā no plūdu zonas uz Jēkabpili pie daktera vai uz veikalu – lai ciešas. Līdz Jāņiem būs! Tehniskais darbinieks Zarkevičs ir salabojis izskalotu simt metru garu ceļa joslu, saremontējis steidzamības kārtā par pagasta ceļu uzturēšanai paredzētiem līdzekļiem, jo nebija citu variantu.
Jēkabpils novada domes priekšsēdis Raivis Ragainis tikmēr nezina – būs kompensācija plūdu seku likvidēšanai, nebūs? Kad būs, ja visžēlīgi kādu summiņu atvēlēs? Ir likumi, un ir loģika. Ja Ministru kabinetā saraksta kaudzēm likumu, noteikumu un normatīvo aktu, būtu loģiski paredzēt arī izņēmuma gadījumus. Plaši plūdi ir ārkārtas situācija vai nav? Ir! Postaža ir jāsaved kārtībā pēc iespējas ātri? Ir. Bet seko bļāviens no mērijas – tikai neko nedariet un nepasāciet, vajag fotofiksāciju, posta aprakstu, zaudējumu sarakstu. Tad vedīsim uz Rīgu, rādīsim.
M. Zarkevičs: "Klausieties, mēs ievēlam parlamentu un tas sastāda, apstiprina valdību, līdzīgā kārtībā ievēlam arī novada varasvīrus! Bet uz zemēm neko bez augšu atļaujas nevar izdarīt, nekur neko nedrīkst ieguldīt! Esot jāgaida, kad valdība apstiprinās, saskaņos, izdalīs naudu, būs iepirkums. Nu un kā sanāk, ka Rīgā esam iebalsojusi uzticamos, bet vietējie – tie tādi pamuļķāki? Zaglīši visi sēž? Kāpēc ir tāda globālā neuzticība?"
Ar šādu politiku un pieeju nav ko brīnīties, ka laukos tautas kļūst mazāk. Taisa valsts ceļus? Taisa. Tikai kā līdz lielceļam nokļūt, ja ir daudzas vietas, kurās ne iebraukt, ne izbraukt! A kam tas vajadzīgs? Kaut kādam indivīdam, vienai ģimenei, pāris zemniekiem? To dēļ nav jādara, un tas ir taisnākais ceļš uz lauku depopulāciju. Vietējā sabiedrība neapmierināta un vaino vietējo varu, bet nesaprot, ka pāri vietvalžiem klājas lēmumu, normatīvo aktu un valdības noteikumu varas vāks, zem kura ne pakustēt, ne paelpot.
Laukos spriež, ka normāli būtu, ja pašiem cilvēkiem ļautu ievēlēt savu pagastveci, kompetentāko personu, savas lietas zinātāju, kurš saprot budžetu, kur un kā ieguldīt naudu. Iezemieši paši būšot gudri, kurš ir īstais, kurš godīgāks, kurš ar saprašanu un sajēgu kā saimnieks varētu ko izdarīt pagasta labā. Diemžēl ar teritoriālām reformām dzīve uz zemēm ir sačakarēta, vairs neesot nekā un nav iespējama šāda kārtība. Novada mājā sēž cilvēki, bet bez priekšstata, kas notiek plašākā teritorijā uz vietas, īpaši nomalēs. No veselas virknes pagastu, pat no piepilsētniekiem krustpiliešiem, nav ievēlēta deputāta – tos neviens novada centrā nepārstāv. Pašreiz bijušā Krustpils pašvaldības mājā sēž triju pagastu pārvaldnieks un zem viņa – saimniecības vadītāji ar vienīgo uzdevumu rakstīt papīrus, zīmēt tabulas un krustu šķērsu sūtīt uz augšu pārvaldniekam, uz novadu, uz iestādēm un tālāk. Kā ir iespējams apzināt, kas notiek pārvaldāmajā teritorijā, ja 80 procenti darbalaika jāpavada, sēžot pie rakstāmgalda, nav saprotams.
Kādreizējais Madonas 6. ceļu būves rajona Jēkabpils iecirkņa darbinieks Modris Zarkevičs mēdz dalīties šādā pieredzē: "1988. gadā nodevām ekspluatācijā divgadīgu objektu – Biržu ceļa 13 kilometrus. Toreiz darbu vadītājs uz nodošanas komisiju devās ar papīru paku padusē. 2017. gadā pēctrīs kilometru ceļa uzbūvēšanas Rēzeknes novadā posmā Viļāni–Pērtnieki darba vadītājs veda uz komisiju jau kubikmetru papīru! Redz, kā trīsdesmit gados ir uzaugusi birokrātijas mašīna."
Tagad premjere Evika Siliņa devusi rīkojumus, pasludinājusi par šīgada galveno virsuzdevumu cīņu ar normatīvo pārregulāciju un birokrātisko slogu, dibinātas komisijas lielu darbu veikšanai. Bet, ja nesekos reāli darbi, ja komisijām nav idejas, tad, kā zemnieki saka, "nafig tādas komisijas"!
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003