Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 13. oktobris 23:55
Vārda dienas: Irma, Mirga
Baltijas valstu revīzijas iestādes secina, ka "Rail Baltica" projekta plānotās kopējās izmaksas sasniedzot 23,8 miljardus eiro. No tiem 9,6 miljardi eiro esot Latvijas posma izmaksas. Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezglā ietverti "Rail Baltica" sliežu ceļi, jauns dzelzceļa tilts, Rīgas Centrālā pasažieru stacija (attēlā) un citi objekti. To īstenošanas kopējās izmaksas varētu sasniegt 888 miljonus eiro sākotnēji ieplānoto 293 miljonu vietā. Iztrūkums jeb sadārdzinājums – 595 miljoni eiro...
Haotiskā pārvaldība gremdē projektu – vadlīnijas grozītas vairāk nekā 100 reizes
"Rail Baltica", kuras mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, no skaļi pieteiktā gadsimta projekta Baltijā, realizēta saskaņā ar labākajām Eiropas Savienības pārvaldības metodēm, iespējams, jau ir pārvērties par gadsimta problēmu plānoto pasākumu finansēšanas ziņā. Vismaz Latvijas gadījumā – noteikti.
Nākamnedēļ, 12. jūnijā, Valsts kontrole solījusi nākt klajā ar ziņojumu par situāciju "Rail Baltica". Šo revīziju veica visu trīs Baltijas valstu augstākās revīzijas iestādes kopīgi. Tajā būšot priekšstats par visu projektu kopumā un sniegtas atbildes arī uz galveno jautājumu – cik tas maksās. "Latvijas Avīzes" rīcībā nonācis Valsts kontroles ziņojuma melnraksts, maija sākuma versija. Šajā publikācijā arī minēsim dažus faktus un secinājumus no apjomīgā materiāla kopsavilkuma daļas. Valsts kontroles ziņojums daļai sabiedrības varētu uzrādīt šokējošus jaunumus, taču pēdējā laikā arī jau no citiem avotiem nāk nepatikšanas vēstošas ziņas.
Pirmie trauksmes zvani plašāk izskanēja 2023. gada sākumā. Tā laika satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs, iespējams, ieraugot saskaņošanai ministrijā sanestos rēķinus, daudzu projektā iesaistīto pušu pārstāvju ieskatā "savā naivumā izpļāpājās", ka finansējuma cipari nekādi neiet kopā. Baumu līmenī sāka izplatīties runas, ka projekta Latvijas daļas sadārdzinājums varētu būt pat trīs un vairāk reizes.
Kopš šī trauksmes signāla pagājis pusotrs gads. Joprojām neviena valsts amatpersona nav skaidri pateikusi, cik slikta vai laba ir kopējā situācija. Izskanējis vien, ka "Rail Baltica" ir neapstrīdams valdības prioritārais projekts un būšot darīts "viss iespējamais", lai to realizētu. Ministrs Vitenbergs bija pasūtījis padziļinātu projekta auditu, kam skaidrību vajadzēja ieviest pagājušā gada otrajā pusē. Taču mainījās valdības, par satiksmes ministru kļuva Kaspars Briškens – cilvēks, kurš kā amatpersona dažādos atbildīgos amatos "Rail Baltica" projekta pārvaldībā piedalījies kopš tā pirmssākumiem. Šķita – beidzot paveicies, atbildīgajā ministrijā pie stūres īsts sarežģītā projekta eksperts, iesāktie darbi mierīgi varēs turpināties. Tikai pēdējās nedēļās uzzinām, ka Briškens iepriekšējā ministra auditu atcēlis, viņa vadībā Satiksmes ministrija sagatavojusi savu ziņojumu valdībai, ko tā "marinē" jau no februāra un atsakās apstiprināt.
Tikmēr finanšu ministrs izsakās ne tikai par Latvijas budžetam nepaceļamu naudas deficītu, bet arī "episkiem" kavējumiem pasākumos, kas saistīti ar pārvaldītāju, trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" un valsts uzņēmuma SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" ("EDzL") pienākumu veikšanu.
Minējumi un baumas par projekta katastrofālo finanšu situāciju turpinās. Noslēpumu plīvuri krīt pamazām. Esam jau uzzinājuši, ka valsts uzņēmums "EDzL", kas atbild par projekta realizāciju Latvijas teritorijā, faktiski ir bankrotējis, jo nevar samaksāt būvniekiem rēķinus 39 miljonu eiro par jau paveiktajiem darbiem. Šonedēļ valdība atslepenoja trīs informatīvos ziņojumus par "Rail Baltica" ieviešanu pērn, tostarp par projekta ieviešanas progresu 2022. gada sākumā, otrajā un trešajā ceturksnī.
Maija beigās, uzklausot Saeimā ziņojumu par Valsts kontroles darbu pērn, deputāti no valsts galvenā kontroliera Edgara Korčagina saņēma solījumu, ka 12. jūnijā Valsts kontrole nāks klajā ar ziņojumu par situāciju "Rail Baltica". Šo revīziju veicot visu trīs Baltijas valstu augstākās revīzijas iestādes kopīgi. Tajā būšot priekšstats par visu projektu kopumā un sniegtas atbildes arī uz galveno jautājumu – cik tas maksās?
Kas bija jāuzbūvē?
"Latvijas Avīzes" rīcībā ir nonācis Valsts kontroles ziņojuma melnraksts, maija sākuma versija. Tam ir "ierobežotas pieejamības" atzīme, tomēr esam nolēmuši publicēt faktus un secinājumus no apjomīgā materiāla kopsavilkuma daļas, kas attiecas tikai uz "Rail Baltica" Latvijas posmu.
Sākotnējais "Rail Baltica" projekta mērķis bija līdz 2026. gadam uzbūvēt jaunu trasi ar Eiropas standarta 1425 mm sliežu platumu no Tallinas caur Pērnavu–Rīgu–Panevēžu–Kauņu līdz Lietuvas–Polijas robežai, iekļaujot Viļņas–Kauņas savienojumu.
Kopējās "Rail Baltica" īstenošanai plānotās izmaksas 2017. gadā bijušas lēstas 5,79 miljardu eiro, no kuriem 1,97 miljardi eiro – Latvijai. Projekts kopš tā sākotnējās idejas ir audzis apjomā, kā arī vairākkārtīgi pieaugušas tā izmaksu aplēses.
Valsts kontrole (VK) kopīgās revīzijas ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem melnraksta versijā konstatējusi, ka kopējās izmaksas salīdzinājumā ar 2017. gada izmaksu un ieguvumu analīzes aplēsēm esot pieaugušas aptuveni četras reizes, sasniedzot 23,8 mljrd. eiro. No tiem 9,6 miljardi eiro esot Latvijas posma izmaksas.
Satiksmes ministrija "Rail Baltica" jau 2022. gada progresa ziņojumā esot norādījusi, ka sākotnēji Latvijā bijis plānots izbūvēt 1435 mm platuma dzelzceļa infrastruktūru, kas ziemeļos savienotu Latviju ar Igauniju un dienvidos ar Lietuvu, tālāk nodrošinot savienojumu ar Poliju, taču projekta ieviešanas gaitā pieņemti lēmumi veidot "Rail Baltica" ekonomisko koridoru, kas nākotnē nodrošinātu lielākus sociālekonomiskos ieguvumus, piemēram, reģionālo satiksmi. Šajā sakarā VK tad arī veikusi izpēti ""Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaitā". Nacionālās situācijas izpēte katrā valstī veikta, apskatot trīs piemērus, kas raksturo kopējo projekta sadārdzinājumu. Latvijas posmā izpētei izvēlētas reģionālās stacijas, Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgls un pamattrases būvniecība.
Reģionālajām stacijām trūkst 99,16 miljonu
VK situācijas izpētē noskaidrojusi, ka "Rail Baltica" projekta tvēruma izmaiņas un ar tām saistītās izmaksas ir apstiprinājusi Satiksmes ministrija – tas ir, satiksmes ministrs, valsts sekretārs vai tā pienākumu izpildītājs. Izpētīts arī, ka ne visos gadījumos, kad mainīts projekta sākotnējais tvērums un pieaugušas plānotās izmaksas, Ministru kabinets bijis informēts, ievērojot vienotu pieeju: konstatētas atšķirības pieejā atkarībā no objekta.
Piemēram, reģionālās stacijas nav bijušas iekļautas sākotnējā Ministru kabineta 2016. gadā apstiprinātajā "Rail Baltica" projekta tvērumā. Reģionālo staciju iekļaušana apjomā tiek pamatota ar 2018. gadā izstrādāto "Rail Baltica" Operacionālo plānu, kuru apstiprinājusi AS "RB Rail" valde. Satiksmes ministrija nav virzījusi Operacionālo plānu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Revidenti konstatējuši arī, ka Satiksmes ministrija savos ziņojumos nav vērsusi Ministru kabineta uzmanību uz to, ka reģionālās stacijas nav bijušas iekļautas projekta sākotnējā tvērumā, kā arī nav sniegusi Ministru kabinetam aplēses par izmaksām staciju ieviešanai un ar to saistīto kopējo projekta īstenošanas izmaksu palielinājumu.
Laikā no 2018. līdz 2024. gadam "Rail Baltica" tvērumā iekļauto reģionālo staciju skaits pieaudzis no 15 līdz 17. Ministru kabinets akceptējis 16 reģionālo staciju projektēšanu, bet Satiksmes ministrija pieņēmusi lēmumu par vēl vienas papildu stacijas nepieciešamību Āgenskalnā. Savukārt padziļināts staciju īstenošanas izvērtējums, kura sagatavošanas nepieciešamību nosakot Operacionālais plāns, bijis pieejams tikai par trim stacijām. Izpētē iegūtās aplēses par 17 reģionālo staciju projektēšanu un būvniecību un tam pieejamo finansējumu liecina, ka tam trūkstot 99,16 miljoni eiro.
Centrālajai stacijai nepietiek 595 miljonu
Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas mezgls sākotnējā projekta tvērumā bijis iekļauts mazākā apjomā. Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezglā ietverti "Rail Baltica" sliežu ceļi, jauns dzelzceļa tilts, Rīgas Centrālā pasažieru stacija un citi ar to saistīti objekti. Saskaņā ar aktuālākajām aplēsēm tā īstenošanas kopējās izmaksas varētu sasniegt 888 miljonus eiro sākotnēji ieplānoto 293 miljonu vietā. Iztrūkums jeb sadārdzinājums – 595 miljoni eiro.
Objekta sadārdzinājums saistīts gan ar izmaiņām tehniskajās prasībās, dizainā un apjomā, gan arī ar būvniecības izmaksu indeksāciju. Par darbu īstenošanu 2019. gadā noslēgtais līgums par aptuveni 430 milj. eiro 2024. gada sākumā pieaudzis izmaksās vēl par aptuveni 134 milj. eiro.
Sākotnējo līgumu un tā izmaiņas slēgušas "EDzL" pēc Satiksmes ministrijas atļaujas saņemšanas. Atļauju ir sniedzis ministrijas valsts sekretārs vai tā pienākumu izpildītājs. Viena no izmaksu ziņā būtiskām izmaiņām ir saistīta ar sliežu ceļu izkārtojuma izmaiņām, kuru ietvaros iepriekš paredzēto divu sliežu ceļu vietā tika nolemts izbūvēt četrus "Rail Baltica" sliežu ceļus.
Situācijas izpētē konstatēts, ka Satiksmes ministrija nav virzījusi Ministru kabinetā izskatīšanai un saskaņošanai jautājumu par Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla būvprojektu izstrādes un būvdarbu līguma slēgšanu, kā arī Ministru kabinets nav sniedzis saskaņojumu slēgt līgumu un uzņemties no tā izrietošās iespējamās saistības, kas varētu pārsniegt sākotnējo finansējumu.
Pamattrase – septiņas reizes dārgāka
Pamattrase ar Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju, kas savieno trīs Baltijas valstis, ir "Rail Baltica" projekta pamatelements. Tās Latvijas posma būvniecības izmaksas kopš 2017. gadā aplēstā tagad esot pieaugušas aptuveni septiņas reizes un saskaņā ar pēdējām aplēsēm varētu sasniegt 8,7 mljrd. eiro.
Projekta pārvaldē iesaistītie kā vienu no izmaksu pieauguma iemesliem minot faktu, ka sākotnējās (2017. gada) aplēses nevarēja būt pietiekami precīzas, jo to sagatavošanas brīdī vēl nebija izstrādātas un apstiprinātas "Rail Baltica" būvprojektēšanas vadlīnijas. VK izpētījusi, ka vadlīnijas apstiprinātas 2018. gadā, un kopš to pieņemšanas tās ir grozītas vairāk nekā 100 reižu. Precīza ietekme no pirmajām vadlīnijām un to grozījumiem attiecībā uz pamattrasi neesot nosakāma.
Jautājums par pamattrases būvniecības līguma slēgšanu, saskaņā ar kuru tajā ietverto darbu izmaksas plānotas aptuveni 4,5 miljardu eiro apmērā, valdībā skatīts 2023. gada 19. decembrī. Tikai pēc tam "EDzL" slēgušas līgumu ar iepirkuma uzvarētāju. Līguma slēgšanas brīdī bija pieejams finansējums aptuveni 4,5% apmērā no tā īstenošanai nepieciešamā kopējā apjoma. Satiksmes ministrija sniegusi apliecinājumu, ka konkrētā līguma ietvaros uzņemsies saistības tikai atbilstoši pieejamajam finansējumam. Ministru kabinets pieņēma arī zināšanai iespējamo saistību apmēru, ja finansējuma nepieejamības dēļ līgums būs jālauž.
Lai arī pamattrases būvniecības līgums noslēgts 2023. gada nogalē, revidenti konstatē, ka AS "RB Rail" atbildībā esošo projektēšanas darbu kavējumu dēļ aktīvs pamattrases būvniecības darbs tā arī nav uzsākts.
Jāmaina kārtība saziņai ar valdību
VK uzsver, ka "Rail Baltica" situācijas izpētes mērķis esot apkopot faktus, neizdarot secinājumus un nesniedzot ieteikumus. VK palīdzot iesaistītajām pusēm identificēt būtiskus riskus un trūkumus, veikt darbības to novēršanai.
Situācijas izpētē konstatēts, ka projekta tvērumu un tehnisko risinājumu regulējošo vadlīniju un to grozījumu izstrāde ir uzticēta AS "RB Rail" un tās apstiprina uzņēmuma valde. No iesaistīto institūciju sniegtajiem skaidrojumiem neesot iegūta informācija, vai un kā šajās vadlīnijās iecerētajam vai to izmaiņām pirms to ieviešanas Latvijā veikts izvērtējums, lai nodrošinātu, ka rīcība ar pieejamajiem finanšu resursiem būtu lietderīga. Tas ir, tāda, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.
VK vērsīs Ministru kabineta uzmanību, ka būtu jāmaina kārtība, kā valdībai sniedz informāciju un saņem apstiprinājumus projekta jaunajam tvērumam, kā arī no tā izrietošajām finansiālajām saistībām. Būtu arī jāizvērtē, kuri no "Rail Baltica" projekta līgumiem jāskata valdībā, mainot līdzšinējo kārtību, kad nozīmīgas tvēruma izmaiņas atbalstot "ar noklusējumu".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
