- LATVIJAS PAŠVALDĪBU SAVIENĪBĀ
LPS Domes sastāvs.
- DOMSTARPĪBU UN VIENOŠANĀS PROTOKOLS
Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2008. gada
- FINANŠU UN EKONOMIKAS JAUTĀJUMU KOMITEJĀ
LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā darbojas 70 pašvaldību politiķi un darbinieki.
- NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA IEŅĒMUMUS 2009. GADAM PROGNOZĒS PAŠVALDĪBAS
Šā gada 8. aprīlī Ministru kabinets akceptēja noteikumus nr. 256 “Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 7. maija noteikumos nr. 180
- TEHNISKO PROBLĒMU KOMITEJĀ
LPS Tehnisko problēmu komitejā darbojas 53 locekļi, no kuriem 22 ir pašvaldību vadītāji, 15 – izpilddirektori un pieci – profesionāli nozaru speciālisti un ieinteresēto asociāciju pārstāvji.
- VESELĪBAS UN SOCIĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJĀ
• Komitejas dalībnieku skaits – 73.
- REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS UN SADARBĪBAS KOMITEJĀ
Aizvadītā starpkongresu gada laikā Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja turpināja izskatīt svarīgākos pašvaldību attīstības jautājumus savas kompetences ietvaros, kaut arī dažkārt nācās jautājumu komplicētības dēļ it kā ielauzties citu komiteju kompetencē.
- IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JAUTĀJUMU KOMITEJĀ
Pārskata periodā LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejā darbojās 50 pašvaldību politiķu un darbinieku.
- BĒRNU, JAUNATNES UN ĢIMENES JAUTĀJUMU APAKŠKOMITEJĀ
Aizritējis gads kopš iepriekšējā LPS kongresa, un, atskatoties un izvērtējot paveikto, vispirms jāsaka liels paldies Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomitejas locekļiem, kuri aktīvi līdzdarbojušies sanāksmēs, darba grupu sēdēs, sarunās ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju, snieguši savus ierosinājumus un priekšlikumus likumprojektiem, noteikumu projektiem un citiem tiesību aktiem – Mārai Bitei, Ligitai Ginterei, Intai Purviņai, Valdim Veipam, Olgai Rudakai, Inai Jurkevičai, Andrejam Spridzānam, Aijai Eidintai, Aivim Kārkliņam, Ainai Podvinskai, Initai Jansonei, Ēvaldam Stērniekam, Inesei Smirnovai, Dmitrijam Zverevam, Inesei Bišofai, Pāvelam Juram, Vikarijam Mihejevam un Aivaram Šilim.
- SPORTA JAUTĀJUMU APAKŠKOMITEJĀ
LPS Sporta jautājumu apakškomitejā darbojas pašvaldību pārstāvji, kurus deleģējušas Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pilsētu savienība, Pagastu apvienība, Novadu apvienība un rajonu pašvaldības.
- ĀRĒJO SAKARU NODAĻĀ
DARBĪBA STARPTAUTISKAJĀS ORGANIZĀCIJĀS
2008/05/01,
Latvijas Pašvaldību savienības izdevums žurnāls "Logs", Ligita Začesta, LPS ģenerālsekretāre, Evita Gržibovska, LPS priekšsēža padomniece ES jautājumos, Dace Bordane, LPS ārējo sakaru koordinatore, Agita Kaupuža, Zane Dūze, LPS ārējo sakaru speciālistes
- PILSĒTU SAVIENĪBĀ
Laikposmā kopš pērnā aprīļa līdz šāgada maijam Latvijas Pilsētu savienībā notikušas desmit valdes sēdes, kurās izskatīti 47 jautājumi.
- NOVADU APVIENĪBĀ
Novadu apvienībā ietilpst 34 novadu domes, nav iestājusies viena novada pašvaldība – Ķeguma novada dome.
- PIEKRASTES PAŠVALDĪBU APVIENĪBĀ
Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības darbības pieredze rāda, ka daudzu sāpīgu jautājumu atrisināšana iespējama tikai ar neatlaidību, neatlaidību un vēlreiz neatlaidību, atkārtoti iekļaujot jautājumus valdes sanāksmju un piekrastes pašvaldību vadītāju sapulču (2007. gadā LPPA sapulces Jūrkalnē un Kaltenē) dienas kārtībā, uz tām aicinot valsts institūciju pārstāvjus ziņot par jautājumu progresu, un sekojoši pieņemot apvienības lēmumus par turpmākajām rīcībām, piedaloties darba grupās un normatīvo aktu izvērtēšanā.
- LATVIJAS PAGASTU APVIENĪBĀ
LPS pirmskongresa laiks parasti ir iepriekšējā posmā paveiktā izvērtējuma laiks, kad arī Pagastu apvienības valde saliek vienā apcirknī labo – gandarījuma brīžus pagastu darbā, bet otrā – nepaveikto, nepaspēto.
- PAV 2008. GADA “ZĪME” – FEIMAŅOS
Katru pavasari Meža dienu ietvaros Pagastu apvienības valdes locekļi ieraksta paliekošas “pēdas” PAV vēsturē, iestādot kādu jaunaudzīti.
- IZPILDDIREKTORU ASOCIĀCIJĀ
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijā pašreiz ir 293 dalībnieki, no kuriem 116 gan ir bijušie izpilddirektori, kas turpina būt LPIA dalībnieki ar padomdevēja tiesībām.
- AIZSARGĀT, LAI NENĀKTOS AIZSTĀVĒT!
Padomju laikos arodbiedrības dēvēja par “komunisma skolu”.
- LATVIJAS PAŠVALDĪBĀM SAVS MĀCĪBU CENTRS – JAU 15 GADUS
Mūsdienu informācijas sabiedrībā ierasts runāt par izglītības nepieciešamību, bez kuras indivīds nav spējīgs eksistēt kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis un iekļauties darba tirgū un sociālajā sistēmā kopumā.